Trīs, četri vai pat seši aizdomīga paskata vīrieši, kas, neuzkrītoši nostājušies ejas malās, klusinātā balsī garāmgājējiem piedāvā cigaretes, spirtu un šņabi – tāda deviņdesmitajiem gadiem raksturīga aina paveras, pa galvenajiem vārtiem ieejot Jelgavas tirgus daļā, kur lielākoties piedāvā pārtikas preces.
Tiem, kuri vēlas iedzert un uzpīpēt «pa lēto», šķiet, šī ir regulāra pieturvieta. Tirgoņu konspirācija ir vērā ņemama – tiklīdz kāds «klients» izrāda interesi, viens no pārdevēju ķēdes dodas uz krāmu tirgus nodalījumu, atnes pircējam maisiņu ar kāroto preci un iekasē naudu. Salīdzinot ar legālajām tirdzniecības vietām, cenas, protams, ir konkurētspējīgas – bloks vieglo cigarešu «Marlboro» par 14 latiem, spirts (pēc tirgoņa apgalvojuma – pārtikas) – seši lati litrā, litrs šņabja (visticamāk, šķaidīta spirta) plastmasas pudelē – trīs lati.«Tā vien izskatās, ka šis bizness ir stabils un rit raiti. Rodas jautājums – ko dara (pareizāk sakot – nedara) Jelgavas Dome un policija, tirgus vadība? Varbūt par šo biznesu kādam ir samaksāts?!» jautā kāds «Ziņu» lasītājs.Vajadzīga griba un saprātsSIA «Jelgavas tirgus» valdes loceklis Valdis Labanovskis uzskata – šo pagrīdes biznesu iznīdēt varētu, ja vien būtu likumdevēja un tiesībsargājošo struktūru gribēšana, savulaik, kad tirgū drīkstēja legāli pārdot cigaretes un grādīgos dzērienus, kontrabandas tirgoņi bijuši «melni un maziņi». Viņaprāt, visu mainījusi kādreizējā iekšlietu ministra Māra Gulbja iniciatīva šo preču tirdzniecību aizliegt, lai tādējādi apkarotu kontrabandu.«Kamēr likums to aizliegs, pastāvēs arī nelegālā tirdzniecība,» tirgus vadītājs atzīst, ka šis rūpals pieklust tikai dienās, kad patrulē policija, savukārt tirgus administrācijai pagrīdes darboņu apkarošanai rokas ir par īsām.«Uz kāda pamata cilvēku varu dzīt laukā no tirgus? To pudeli jau viņš rokā netur. Kādēļ policija netiek galā, prasiet viņiem,» saka V.Labanovskis.Ir pircēji – būs pārdevējiJelgavas Kārtības policijas biroja 2. nodaļas 1. iecirkņa priekšnieks Romans Dikovs neslēpj, ka problēma aktualizējusies pēdējā laikā – «treknajos» gados pieprasījums bija strauji krities, nu tas atkal aug. Esot apzināta virkne personu, kas ar šādu rūpalu nodarbojas, un likumsargs spriež, ka bieži tirgū «jaunību atceras» tie, kuri vēl salīdzinoši nesen pelnīja naudu ārzemēs vai būvniecībā. Pēdējos pāris mēnešus pastiprināti organizētas patruļas, kas nu dažādu apstākļu dēļ kļuvušas retākas, taču domājams, ka pēc policijas reorganizācijas darbs šajā jomā kļūs intensīvāks, jo būs vairāk patruļdienesta darbinieku, turklāt vienkāršāk būs iesaistīt kolēģus no kaimiņrajoniem – tirgus darboņi labi iegaumējuši vietējo policistu izskatu un, viņus pamanot, nekavējas nozust.«Tirgoņi ir slīpēti – ja pieķer ar diviem blokiem cigarešu, var atrunāties, ka draugs tos vakar no Krievijas atveda, es šodien ar cigaretēm maisiņā atnācu uz tirgu kartupeļus nopirkt,» stāsta R.Dikovs. Agrāk mēdza sarunāt ar kādu kioska pārdevēju un, samaksājot piecus latus, noglabāt tur veselu kasti smēķu, tagad tā vairs nenotiekot – pāris bloku atved, iztirgo un tad dodas pēc papildinājuma.Taču arī pastiprinātas patruļas nav brīnumlīdzeklis – sajūtot šādu spiedienu, darboņi pārvietojas uz citu tirgus daļu vai ārpus tā.«Mēs cīnāmies pret pārdevējiem, bet liela loma ir arī pircējiem – kamēr viņi nelegālās cigaretes un apšaubāmas kvalitātes alkoholu pieprasa, tirgoņiem ir stimuls to pārdot. Turklāt kārdinoša ir arī peļņa – Krievijā par 18 santīmiem pirktu cigarešu paciņu šeit var pārdot vismaz trīs reizes dārgāk,» akcentē likumsargs, piebilstot – lai apkarotu nelegālos andelmaņus, jau nosūtīts rakstisks sadarbības piedāvājums tirgus administrācijai.Tirgū konstatētie pārkāpumi atsevišķi netiek uzskaitīti, taču saistībā ar nelegālu alkohola apriti likumsargi šā gada septiņos mēnešos sastādījuši 58 protokolus, bet par šajā jomā konstatētajiem kriminālpārkāpumiem sākti 16 kriminālprocesi.
