Jelgavas novada deputāti Lietuvā skata cūku kompleksu, kuram līdzīgs var tapt Sesavas pagastā.
Jau pāris gadu Lietuvā reģistrētais dāņu uzņēmums «Saerimner», kuram pieder deviņi cūku nobarošanas kompleksi (uzņēmuma īpatsvars kaimiņvalsts cūkkopībā ir 20 – 25 procenti), rosina ideju tādu būvēt arī Sesavas pagastā. Kā stāsta projekta virzītāja lauksaimniecības konsultante Maira Dzelzkalēja, novērtēta ietekme uz vidi. Ekspertu viedoklis ir pozitīvs, taču pēdējais vārds paliek jaunās novada domes deputātu ziņā. Jelgavas novada Domes priekšsēdētāja vietnieks Edgars Turks teic, ka lēmumu varētu pieņemt augusta beigās.Novada pārstāvju izbraukumā uz cūkkopības kompleksu, kas atrodas blakus Linkuvas mazpilsētai Lietuvā, līdzi devās arī «Ziņu» korespondents. Arī lietuvieši atpaliek no senčiemCeļu cauri Zemgales līdzenumam rotāja nogatavojušās labības lauki. Izskatījās, ka Latvijas pusē ražas novākšana sokas veicīgāk. Lietuviešiem ne viens vien mazais lauciņš ar piebriedušām vārpām bija jau kļuvis puspelēks. Piebraucot pie Linkuvas, turpat pievārtē apstājāmies pie slēgtiem vārtiem, kas stingri ierobežoja uzņēmuma «Saerimner» cūku kompleksa teritoriju. Vārti automātiski atvērās, iebraucām pagalmā, kur mūs sagaidīja baltā kreklā tērpies vīrs – uzņēmuma tehniskais direktors Vaidots Židanavičs.«1991. gadā Lietuvā nobaroja četrus miljonus cūku gadā, patlaban 1,2 miljonus. Tātad perspektīva mums ir,» stāvot pie cieši ar plēvi nosegtas, nesmirdošas mēslu novietnes, stāstīja V.Židanavičs. Salīdzinot ar dienvidu kaimiņiem, Latvijas tirgus ir vēl mazāk piesātināts ar pašu audzēto cūkgaļu (apmēram puse no vietējā patēriņa līmeņa). Parasti valstīs, kas ir gaļas importētājas, gaļas iepirkuma cenas paceļas augstāk. Tādēļ arī dāņu uzņēmējs Klauss Baltersens, kas ir cūkkopis trešajā paaudzē, Latvijā nodibinājis uzņēmumu «Latagro», kas jau ieguldījis pārdesmit tūkstošus latu ietekmes uz vidi novērtēšanā cūkkopības kompleksa būvei Sesavas pagastā. Ne dakšu, ne spaiņaApskatot trīsdesmit tūkstošu cūku kompleksu Linkuvā, nekur nedzird rukšķēšanu vai sivēnu kviekšanu. Nemana arī ķerras, spaiņus vai mēslu dakšas. Sivēnmātes pieēdušās cita citai līdzās klusi guļ uz redeļotas grīdas, caur kuru izkritušie mēsli mehāniski tiek transportēti uz glabātavu. Arī barība un ūdens pie katra šņukura pienāk pa vadiem. Mielojies, kad gribi! Jāpiebilst, ka šie skati bija jāvēro caur stiklu. Lai nokļūtu tiešā kontaktā ar dzīvniekiem, būtu jāmazgājas, jāuzvelk speciāls apģērbs. Cūkkopēji, zooinženieri un veterinārārsti to dara katru darbdienu. Jāpiebilst, ka viņi uz kompleksu no mājām nevar ņemt līdzi sviestmaizes, lai, pasarg’ Dievs, fermā neienāk kāda infekcija! Tādēļ darbinieku barošana uzņēmumā notiek organizēti – pie kopgalda. Smakas ražotnes apkārtnē nav. Var teikt, ka cūku novietne atrodas zem viena jumta ar uzņēmuma direktoru kopmītni. Mēslu mucu pa ciemu nevadā Ar vides inspekciju «Saerimner» visā tā darbības laikā – jau vairāk nekā deviņus gadus – nekādu domstarpību neesot bijis. Reiz gan kāds piedzēries un saniknojies atlaistais (par dzeršanu un zagšanu atlaižot uzreiz, «pa labam, nesmērējot papīrus») ar cirvi mēģinājis pārcirst vircas vadu, kas tobrīd bijis izvilkts, lai mēslotu lauku. Nabadziņš neesot iedomājies, ka spiediens tajā ir astoņas atmosfēras (ugunsdzēsēju šļūtenē – desmit). Ar spēcīgās vircas strūklas spēku cirvis sviests atpakaļ un pašam trāpījis pa galvu. Policijai, aizturot vainīgo (viss vienos mēslos un asinīs), neesot bijis šaubu, ka atraduši īsto. Vēl sodu par izlieto vircu vajadzējis samaksāt. Ko par pilsētai piegulošo «Saerimner» cūku kompleksu saka Linkuvas iedzīvotāji? No pieciem aptaujātajiem viena kundze sūdzējās, ka smaka no mēslu vešanas uz lauka tomēr esot diezgan neciešama. Pārējie šo uzņēmumu vērtēja atzinīgi. Pilsētiņas galva Kazimira Bacevičiene akcentēja, ka «Saerimner» ir lielākais darba devējs un nodokļu maksātājs, turklāt arī dažādu sabiedrisko pasākumu sponsors. Cūkkopības kompleksā nodarbināti 35 cilvēki, bet ar to saistītos uzņēmumos – vēl simts. Algas cūkkopējiem, kuri strādā ar dzīvniekiem, ir 210 – 250 latu, zooinženieriem un veterinārārstiem – ap 700 latu (pēc nodokļu nomaksas). Gan piedāvājot darbu, gan pērkot graudus lopbarībai, priekšroka tiekot dota vietējiem iedzīvotājiem. Viedokļi LatvijāUldis Caune, zemnieku saimniecības «Ivullas» saimnieks: Kad kaimiņš teica, ka kādam dānim esot interese par cūkkopības kompleksa būvi mūsu pagastā, mana pirmā reakcija bija: «Mums to nevajag!» Dāņiem saistībā ar cūkkopības kompleksiem ir diezgan bēdīga slava Latvijā – smakas, vides piesārņojums. Taču pēc tam, kad Lietuvā ieraudzīju, cik ekoloģiski tīri strādā «Saerimner», domas mainījās. Pozitīva risinājuma gadījumā esmu gatavs pārdot zemesgabalu pie Puiķu meža, kur SIA «Latagro» varētu ierīkot savu cūkkopības kompleksu. Šī ideja atbilst manam biznesam, un veiksmīgas attīstības gadījumā Sesavas pagastā, manuprāt, varētu tapt arī biogāzes ražotne. Protams, žēl, ka latviešiem pašiem trūkst uzņēmīgu cilvēku, kuri varētu ieguldīt līdzekļus ražošanā. Taču zināms labums iznāk arī šajā gadījumā. Aija Valontīna, Bērvircavas tautas nama bibliotekāre: Ja es būtu deputāte un man vajadzētu par šo lietu balsot, vēl mēģinātu to dziļāk izpētīt. Cūku kompleksam, ko redzēju Linkuvā, nevar piesieties. Mūsu vecie lopkopēji bija ļoti pārsteigti, cik tur viss ir mehanizēts. Jaunas darbavietas Sesavā noteikti būtu vajadzīgas. Tas, ka, kūtsmēslus izsmidzinot uz lauka, tie kādu laiku smird, mums, lauciniekiem nav nekāds jaunums, ko nevarētu dažas nedēļas gadā pieciest. Katrs ir laimīgs, ja ir mēsls, ko uzlikt uz lauka. Ja projektu apstiprinātu, tad gan būtu stingri jāraugās, lai būvniecībā un ekspluatācijā viss tiek ievērots un ražotne ir ekoloģiski tikpat tīra kā Linkuvā.
