«Galvenais ieteikums – izvērtēt rudzu laukus pirms ražas vākšanas,» saka labību patogēnu pētniece LLU asociētā profesore Biruta Bankina. Viņas vadībā veiktajos pētījumos secināts, ka līdz pat 90 procentiem sklerociju (melnie graudi) atrodas lauku malās, tādēļ vispirms jāappļauj tās un tikai tad atsevišķi vācama pārējā raža.Jau ziņots, ka lielākajā daļā kooperatīvam «Latraps» piegādātās rudzu ražas šosezon konstatēti sēnes izraisītie melnie graudi jeb tā sauktie vilkazobi. Pēc ziemošanas tie dīgst, un veidojas sporas, kas inficē rudzu ziedus, un grauda vietā veidojas melnais grauds jeb sklerocijs. Inficēšanās iespējama tikai ziedēšanas laikā, kamēr rudzu putekšņi nav pārklājuši ziedu. Pēc profesores B.Bankinas teiktā, šogad bijuši optimāli apstākļi bīstamās kaites attīstībai – salīdzinoši vēss un lietains laiks, ilgs rudzu ziedēšanas periods un pēc attīstības fāzes neizlīdzināti sējumi ar daudziem dažādu pakāpju sāndzinumiem atšķirīgās attīstības fāzēs. Rudzu melnos graudus nevar ierobežot ar augu aizsardzības līdzekļiem, tādēļ liela nozīme ir slimības profilaksei. Tomēr labvēlīgos apstākļos no tās izvairīties nevar. «Kodināšana iznīcina tos melnos graudus, kas ir sēklas materiālā, taču nekādi nesamazina tālāku infekcijas risku, jo lielākā melno graudu daļa veidojas savvaļas graudzālēs vai izbiruši uz lauka,» vērtē B.Bankina.Visvairāk melnie graudi veidojas sāndzinumos, gan tāpēc, ka tas paildzina kopējo ziedēšanas laiku, gan tādēļ, ka tad ir maz rudzu putekšņu un sporām lielāka iespēja nokļūt uz zieda. Tādēļ arī lielākais vilkazobu apjoms ir lauka malās, kur mazāk rudzu putekšņu un tuvāki infekcijas avoti. Melnie graudi sastopami visām graudzālēm, arī nezālēm, un to daudzumu dabā palielina savlaicīgi nepļautas ceļmalas, nekoptas platības un atmatas, arī augu maiņas neievērošana.Lai maksimāli izvairītos no melno graudu klātbūtnes graudu masā, pirmais pasākums ir pirms ražas vākšanas rūpīgi apskatīt lauku, galvenokārt tā malas. Tieši līdz trīs metru joslā gar malām un vietās, kur sējumi slikti ziemojuši vai citādi bojāti, veidojas 70 – 90 procenti melno graudu. «Ja melnie graudi tiek atrasti, lauka malas un citas bojātās vietas jānopļauj atsevišķi un raža nav jāizmanto pārtikā vai lopbarībā,» uzsver B.Bankina, piebilstot, ka graudu tīrīšanas – šķirošanas procesā vilkazobus no rudzu graudiem atdalīt ir salīdzinoši grūtāk, jo bieži vien to izmēri ir līdzīgi.
