Jelgavas novada Domē turpmāk darbosies un pagastu sociālās lietas kūrēs speciāli izveidota apakšstruktūra – pašvaldības sociālais dienests. Kādas funkcijas pildīs jaunais veidojums, un ar ko nākotnē būs jārēķinās novada iedzīvotājiem?
1. septembrī Jelgavas novada Dome pārņems Jelgavas rajona Padomes funkcijas. Dome jau pieņēmusi lēmumu par sociālā dienesta izveidi, par tā vadītāju iecelta līdzšinējā Jelgavas rajona Padomes Skolu psiholoģiskās palīdzības un izglītības centra vadītāja Ilze Āna, bet par viņas vietnieci – novada Domes deputāte, bijušās Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Ilze Vītola. Vienota komanda«Līdzšinējā rajona padomē tāds dienests nepastāvēja, bet katrā pagastā bija pieejams sociālais darbinieks, kas risināja šos jautājumus. Dažās pašvaldībās, piemēram, Elejā un Jaunsvirlaukā, bija izveidoti pat nelieli sociālie centri, kuros strādāja vairāki sociālie darbinieki,» stāsta Jelgavas novada pašvaldības sociālā dienesta vadītāja Ilze Āna. Likums noteic, ka sociālajā dienestā jābūt vismaz trim cilvēkiem, no kuriem vienam obligāti nepieciešama sociālā darbinieka izglītība. Jelgavas novadā ir 12 pagastu un Kalnciema pilsēta ar 19 sociālajiem darbiniekiem. Kopā ar vadītāju I.Ānu un viņas vietnieci I.Vītolu viņi veido 21 cilvēku komandu jeb novada sociālo dienestu. Likums paredz uz katriem 1000 iedzīvotājiem nodrošināt vienu sociālo darbinieku. Jelgavas novadā vērojams šīs jomas speciālistu deficīts, jo uz vairāk nekā 27 tūkstošiem iedzīvotāju strādā vien 19 sociālo darbinieku, no kuriem ar atbilstošu izglītību, kā to paredz likums, ir 12 speciālistu.«Domes priekšsēdētājs noteicis, ka pagaidām tiek ļauts strādāt visiem 19, bet dienesta uzdevums būs palīdzēt iegūt sociālā darbinieka kvalifikāciju arī tiem, kam tās vēl nav,» teic I.Āna. Vadītāja atgādina, ka sociālā dienesta centrs atrodas Jelgavā, bet darbinieki turpina strādāt pagastu pārvaldēs. Turpmāk arī Sociālo lietu komiteju sēdes tiks organizētas pagastu pārvaldēs, lai tajās būtu iespēja piedalīties arī iedzīvotājiem. Iedzīvotāji, kuriem ir sociālās problēmas, var vērsties savā pagastā vai Jelgavā, Pasta ielā 37.Jāiztiek ar to, kas irDaudzos pagastos sociālā budžeta maciņš jau pirmajā pusgadā strauji patukšots. Skaidrs, ka līdzekļu sociālās palīdzības nodrošināšanai līdz gada beigām var nepietikt. Iedzīvotāji jautā, vai viņi var cerēt uz jaunā novada domes palīdzību. «Dome lemj, un tai ir juridisks spēks kādu jautājumu atbalstīt vai ierosināt, bet budžeta līdzekļi ir pagasta pārvalžu pārziņā. Skarbi teikt, bet tā nu ir, ka līdz gada beigām pagastiem būs jāiztiek ar to, kas ir. Katra maciņā ir vairākas kabatiņas, – ja viena pēkšņi iztukšota un ir ļoti, ļoti liela vajadzība to papildināt, var sēsties pie sarunu galda un, piemēram, sociālais darbinieks, lūgt pārvalžu vadītājiem grozīt budžetu. Ja nepieciešamība būs pamatota, nešaubos, risinājums tiks atrasts. Es aicinu iedzīvotājus nekautrēties lūgt palīdzību savā pašvaldībā, ja tā ir ļoti vajadzīga,» mudina dienesta vadītāja. Vai nākamajā gadā sociālajai jomai būs vienots budžets novadā vai arī pagastu pārvaldes katra turēs savu «naudas maciņu», I.Āna neatklāj, norādot, ka nav par to nedz informēta, nedz tiesīga izpaust: «Pagaidām tiek spriests, kā visoptimālāk tas būtu izdarāms. Kā tieši līdzekļus sadalīs katrā pagastā, tā būs pārvalžu vadītāju kompetence, viņi situāciju izvērtēs kopā ar sociālajiem darbiniekiem.Bez psiholoģiskās palīdzības nepaliks No jaunā mācību gada valsts vairs nepiešķir mērķdotācijas izglītības iestāžu bibliotekāriem, logopēdiem un psihologiem. I.Āna atzīst, ka psiholoģiska palīdzība līdz šim sniegta daudzām ģimenēm ar bērniem un pagastu pārvaldēs psihologi joprojām būtu ļoti nepieciešami. Vai tie būs pieejami arī turpmāk, atkarīgs no skolu vadītāju attieksmes un iespējām, bet I.Āna cer uz pagastu pārvaldnieku sapratni, proti, ka tie speciālistu pieejamību nodrošinās savā paspārnē. Turklāt I.Āna novērojusi, ka daudzos pagastos strādā sociālie darbinieki ar labām psiholoģijas zināšanām, tādēļ pieļauj iespēju, ka palīdzību un gudru padomu iedzīvotāji saņems tā vai tā.«Tiekoties ar lauku cilvēkiem, ārēji spriedze nav vērojama, tomēr nemieru jūt, jo vēl joprojām ir daudz neskaidru jautājumu par vairāku skolu likteņiem. Bet kopumā iedzīvotāji kļuvuši atvērtāki, atklātāki un gatavi runāt par grūtībām. Ir cilvēki, kas pirmo reizi mūžā spiesti lūgt palīdzību, jo tā nepieciešama bērniem,» atzīst pašvaldības sociālā dienesta vadītāja, piebilstot, ka nākotnē daudz spēka un pūļu tikšot ieguldīts dažādu projektu attīstībā sociālajā palīdzībā. «Mēs neesam rutinēti sociālie darbinieki, tādēļ uz daudzām lietām varam paskatīties citādi. Mums ir idejas, kā padarīt šo jomu dzīvotspējīgāku un laikmetīgāku,» drosmīgi teic I.Āna.
