Latvijas Republikā strādājošajiem, par Latvijas valstī notiekošajiem notikumiem rakstošajiem, ziņojošajiem un raidošajiem medijiemBiedrības «Grupa A», kas iestājas par tiesisku valsti latviskā Latvijā, atklātā vēstule
Mēs vēršamies pie Jums – mediji, ceturtās varas pārstāvji, ar cerību un ticību, ka vismaz kāds no Jums ir tas žurnālists vai žurnālistu grupa Latvijā, kas ir spējīgi ne tikai faktoloģiski atstāstīt, kas un kad noticis, bet arī sniegt analīzi un vērtējumu notikumiem, nebaidoties meklēt patiesību un to paust. Ik pa laikam medijos tiek sniegts kāds atstāsts par rosīšanos ap AS «Parex banka», tikai netiek uzdoti jautājumi un arī līdz ar to – meklētas atbildes. Diemžēl.Galvenais, kas ir jāsaprot – nelikumībā tiesības nerodas. Pirmie miljoni no valsts kases tika paņemti nelikumīgi (bez Saeimas piekrišanas), t.i., neviens, izņemot Saeimu, nav tiesīgs lemt par valsts budžeta līdzekļu izlietošanu. Un Saeimai tas jādara, pieņemot likumu par valsts budžetu konkrētam gadam, kā arī grozījumus (skatīt Satversmes 64.pantu). Ja jau pirmās darbības ir nelikumīgas, tad visas nākamās, no iepriekšējām izrietošās, par likumīgām kļūt nevar. Pagaidām vienīgie, kas reaģējuši uz nelikumībām «Parex bankas» pārņemšanā, ir biedrība «Grupa A». Tikai vēl aizvien patiesības noskaidrošanai tiesībsargājošās iestādes nedara neko.Vairāk kā šokējoša ir ziņa, ka «Finanšu ministrija gatavo nepieciešamās izmaiņas AS «Parex banka» pārņemšanas līgumā, lai būtu iespējams publiskot bankas pārņemšanas darījumu, informēja ministrijā. Tuvākajā laikā līguma grozījumus nosūtīs visām iesaistītajām pusēm saskaņošanai un parakstīšanai. [..]»Rodas jautājumi, un kuriem nekavējoties jārod atbildes:1) Kas ir «nepieciešamās izmaiņas»?2) Kāda ir sākotnējā līguma redakcija, ja vispār tāda ir?3) Ko nozīmē «lai būtu iespējams publiskot»?4) Vai vispār kāds līgums ir bijis? Kā lai zina, ka saskaņots tagad netiek līgums, bet tikai līguma grozījumi?5) Vai bankas pārņemšana nenotiek, tā pat kā visas citas saistības valsts sektorā vai komercdarbībā, un nestājas spēkā līdz ar līguma parakstīšanu?6) Kad tad īsti ir parakstīts līgums? Finanšu ministrija saka, ka 8.novembrī (pārņemt banku nozīmē parakstīt līgumu), bet Finanšu un kapitāla tirgus komisija – ka 10.novembrī.7) Ja Ivars Godmanis intervijā NRA apgalvo, ka ģenerālprokuratūra ir «bijusi klāt» visu laiku «Parex bankas» pārņemšanā, tad kā intereses sargājusi? Tautas un valsts?8) Vai ar šiem it kā «līguma grozījumiem» nav iespējama, kas zina, vērienīgākā nozieguma Latvijas vēsturē slēpšana? Turklāt – pašu tiesībsargājošo iestāžu uzraudzībā?Vēršu Jūsu uzmanību, ka tas, ka neviena no tiesībsargājošām iestādēm neizmeklē un nemeklē atbildes vismaz uz uzdotajiem jautājumiem, nenozīmē, ka:- nav notikusi valsts nozagšana;- viss ir bijis likumīgi;- tauta ir iegrūžama parādos (reāli tautai tagad ir pakāpeniski jāizmirst), lai vēl kādi pāris Eināri izskolotos (savulaik G-24 kredītus Einārs Repše nosauca par «savu skolas naudu»).Interesanti un ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka Kargina un Krasovicka kungiem valsts nemaksā dividendes, bet gan noguldījuma (depozīta) procentus, kas mēnesī sastāda katram 200 000 latu!!!Bankas īpašnieki vienmēr ir tikai akcionāri (savādāk nevar būt), šis statuss abiem kungiem nav mainījies, tikai akciju daudzums.Par to, kas tie par naudas līdzekļiem, kas ielikti depozītā, NRA raksta: «Bankas bijušie īpašnieki noliedz bijušā premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) izteikumus, ka «pirms bankas pārņemšanas pie viņa vērsies Kargins, kā nosacījumu tam izvirzot procentu likmju paaugstināšanu par Karginu un Krasovicku ģimeņu «Parex bankā» noguldītajiem aptuveni 36 miljoniem latu». Patiesībā Kargins esot piedāvājis, un to apliecinot sarakste starp bijušajiem «Parex bankas» akcionāriem un valdību, noteikt depozītu likmes atbilstoši vidējam tā brīža tirgus līmenim, jo tajā brīdī tās bija zemākas nekā vidējās tirgū piemērotās likmes, teikts Kargina un Krasovicka izplatītajā paziņojumā.»Vai iespējams, ka Kargins un Krasovickis paši savā bankā paši sev izsniedz kredītu (nav zināms kādam mērķim, bet ir zināms, ka kredīta mērķis nedrīkst būt «naudas līdzekļu noguldīšana depozītā», to Jums apliecinās jebkura banka visā pasaulē), pēc tam «saņemto – sev izsniegto» naudiņu noliek depozītā paši savā bankā, nosakot paši savus depozīta procentus?! Un tad valsts pārņem «grūtībās nonākušo» banku ar visām no tā izrietošajām sekām! Un nu jau par depozīta procentu izmaksu galvai jāsāp Latvijas iedzīvotājiem…Kur ir godaprāts, kur ir «bez viltus, maldības un spaidiem», kur paliek “labā ticībā”, kur? Jā, tās ir juridiskas dimensijas, bet ne jau bez juristiem tas viss noticis.Aiz katra lēmuma stāv konkrētas personas un uz katra lēmuma ir konkrētu personu paraksti, un tām tad nu ir jāatbild par savām darbībām vai bezdarbību, nolaidību, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu utt., utjpr.Mēs aicinām Jūs un ik katru Latvijas iedzīvotāju nepalikt vienaldzīgiem, un rast pamatotas atbildes uz augstāk minētajiem un vēl daudziem jo daudziem jautājumiem!Roberts Milbergs, biedrības «Grupa A» valdes priekšsēdētājs
