Mani sauc Džareds Grellets, un, kā pirms pāris nedēļām varējāt lasīt «Zemgales Ziņās», esmu jaunzēlandietis (mūs mēdz dēvēt arī sirsnīgākā vārdā – par kivi), kurš pašlaik dzīvo Jelgavā. Būdams šeit, dalīšos ar jums savos iespaidos, salīdzināšu dzīvi Latvijā un Jaunzēlandē, rakstīšu par kopīgo un atšķirīgo. Apskatīšu dažādas tēmas. Sākot no naktī mirgojošās dzeltenās gaismas luksoforos – šādu kārtību es labprāt redzētu arī Jaunzēlandē – un beidzot ar būtiskākiem jautājumiem, piemēram, ekonomisko krīzi, kuru katra savā veidā izjūt abas valstis. Tomēr, kā bieži gadās, ne vienmēr auditoriju interesē tas pats, kas autoru. Tāpēc laipni gaidīšu no jums e-pasta vēstules ([email protected]), kas gan uzturētu atgriezenisko saiti, gan dotu ierosmi manām nākamajām slejām. Visbeidzot mazliet gribu pieskarties tam, kā Jaunzēlande pagājušonedēļ atspoguļota Latvijas ziņās. Pirms diviem gadiem tika pieņemts likums, kas aizliedza vecākiem sodīt bērnus ar pērienu pa sēžamvietu. Likums izraisīja plašas diskusijas, un daudzi iebilda, ka tā ir daļa no labas audzināšanas. Neizbēgami šī tēma kļuva par galveno 2008. gada vēlēšanās, kurās uz uzvaru cerošie solīja likumu pārskatīt. Galu galā sabiedrībai tika dota iespēja balsot referendumā, un, kā rāda pagājušās nedēļas rezultāti, gandrīz deviņdesmit procentu bija par to, ka likums jāatceļ.Mani pārsteidza, cik plaši šo ziņu atspoguļoja starptautiskā prese, vēl vairāk – cik daudz uzmanības tā izpelnījās Latvijā. Domāju, plašsaziņas līdzekļi to, tāpat kā daudzas lietas, interpretēja nepareizi, parādot jaunzēlandiešus kā nežēlīgus vecākus, kas nekādā gadījumā nav patiesība. Tāpat kā citur ir neliela daļa vecāku, kuri pārkāpj savas tiesības, taču nekādā ziņā tā nav epidēmija, kā varētu šķist no masu medijiem. Tas man atsauc atmiņā 2003. gadu, kad pirmoreiz ierados Latvijā. Viena lieta, ko Jaunzēlandes presē biju izlasījis par Latviju, bija Rīgā notikušais čempionāts mobilo telefonu tālmešanā – kaut kas tāds, par ko lielākā daļa latviešu varētu pat nezināt. Abi ir piemēri plašsaziņas līdzekļu tieksmei uzsvērt sensacionālo un dīvaino, radot izkropļotu priekšstatu par to, kāda šī valsts īstenībā ir.
