Jau par tradīciju kļuvušajā pedagogu konferencē īsi pirms jaunā mācību gada, kurā izglītības darbinieki atskatās uz vasarā paveikto, izvērtē 9. un 12. klašu valsts pārbaudījumu rezultātus un formulē tuvākās nākotnes plānus. Šoreiz valdīja pieklusināta noskaņa, jo skolotājiem būs jāstrādā krasi samazināta finansējuma, mainīgos un brīžam neziņas pilnos apstākļos.
«Jaunais mācību gads sākas nozīmīgu pārmaiņu laikā, kas ietekmē arī katru pedagogu. Zinām, ka tas nebūs viegls, jo prasīs ļoti daudz darba, tāpēc vēlu būt stipriem, atbalstīt citam citu un būt varošākiem nekā līdz šim,» pilsētas skolotājus un mācību iestāžu vadītājus uzrunāja Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza.Pilsētā viens jauns skolotājsPedagogi konferencē atzīmēja arī vairākus pozitīvus notikumus, piemēram, Jelgavas 4. vidusskolas piebūves celtniecības pabeigšanu, kas vairākas reizes karājusies mata galā, vienīgā jaunā matemātikas skolotāja Aleksandra Smirnova ienākšanu Jelgavas 5. vidusskolā, kas būs viņa pirmā darba vieta, kā arī skolēnu panākumus mācībās, kas pilsētā ir augstāki par vidējiem rādītājiem valstī.Izglītība turpinās saņemt arī Eiropas struktūrfondu atbalstu. Kaut darbi visur nav līdz galam paveikti, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, 4., 5. un 6. vidusskolā renovēti un modernizēti dabaszinību kabineti. Prioritāro mācību priekšmetu (fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinību, matemātikas, informātikas un svešvalodu) skolotāji arī šajā mācību gadā varēs pretendēt uz vairāk nekā 70 mērķstipendijām (līdz 150 latiem mēnesī). Savukārt pārējo priekšmetu pasniedzējiem būs iespēja piedalīties projektā «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības optimizācijas apstākļos» un papildus saņemt ap 100 latu mēnesī. Eiropas līdzfinansējumu mācību vides uzlabošanai gaida arī visas trīs Jelgavas speciālās skolas un Amatu vidusskola, kur sadarbībā ar Jelgavas Reģionālo pieaugušo izglītības centru un Latvijas Lauksaimniecības universitāti par vairāk nekā miljonu latu paredzēts uzlabot mācību un materiālo bāzi. Pašvaldība iesniegusi projekta pieteikumu arī vairāku izglītības iestāžu siltināšanai.Aicina nedomāt par algāmTomēr, kā minēja G.Auza, jaunajā mācību gadā nāksies domāt, kā risināt virkni brīžam sāpīgu un aktuālu jautājumu. Piemēram, kā strādāt, palielinoties skolēnu skaita proporcijai uz vienu skolotāju (patlaban republikāniskajās pilsētās tas ir 10,2, bet drīzumā paredzēts – 11), kā turpmāk darbosies Mūzikas vidusskola, ko valsts vēlas nodot pašvaldībai, kā strādās sporta skolas un kā izveidot vienotu profesionālās izglītības iestāžu tīklu, jo, visticamāk, arī Amatniecības vidusskola nonāks vietējās varas apgādībā. Tāpat jāstrādā pie jauna pamatizglītības satura izveides, lai mācības 1. klasē varētu sākt no sešu gadu vecuma.Ceļavārdus skolotājiem konferencē veltīja arī Latvijas Vecāku apvienības vadītājs Kārlis Boldiševics, aicinot uz pozitīvas sadarbības veicināšanu ar vecākiem, sapratni, respektu, kā arī pedagogiem nedomāt par algām un materiālajām vērtībām.
