Ir agrs, nu jau rudenīgs rīts. Kluss… Tikai auto traucas šurpu turpu pa Rīgas šoseju. Stāvu pieturā, un acīs sariešas asaras. Pie soliņa žēli raud un izmisīgi gaida savu saimnieku mazs, pūkains kaķēniņš. Kādam gan vajadzēja būt šā kamoliņa saimniekam, draugam, ja varēja viņu tādu neaizsargātu izmest no ierastās siltās vietiņas, tā vienkārši atstāt nolemtībai!? Varbūt kāds mazulis ar kaķēnu spēlējies kā ar rotaļlietu, bet nu viņš vairs nevienam nav vajadzīgs. Ja tā, kāds var izaugt šis mazulis, cilvēks, redzot, ka viņa draugs tiek izmests. Tās ir rūgtas pārdomas lietainajā dienā. Tāda nu ir mūsu morāle.
