Šosezon zemniekus iepriecina labi izaugušie dārzāji, taču ieņēmumi kritušies pat trīskārt.
«Bads nebūs – ražas milzīgas,» spriež jelgavnieks Arvīds Pīrāgs, kas, dzīvodams blakus Jelgavas tirgum, ikdienā vēro, kāds ir zemnieku piedāvājums un pircēju rosība. Viņš ir pārliecināts, ka dārzeņu cenām jāturpina kristies, un patlaban tas jau vērojams – tirgus ārpusē lielos kartupeļus tirgo par 10 – 15 santīmiem kilogramā, kamēr tā teritorijā pie galdiņiem par labākajiem tupeņiem prasa pat uz pusi vairāk. A.Pīrāgam piekrīt arī zemnieks Valdis Terentjevs no Glūdas. Viņš savā 14 hektāru piemājas saimniecībā izaudzē kartupeļus un tirgus nomalē līdz ar tupeņiem mājputnu un cūku audzētājiem piedāvā arī jauno kviešu ražu un miltus. Graudi šoruden padevušies sliktāki nekā pērn, viņš atklāj, ka piestrādā arī pie kāda saimnieka, kura 600 hektāru laukos iekults 2000 tonnu labības. Klusums skolas gaitu sākumāPar piektdaļu zemākas cenas nekā pērn, bet ieņēmumi vēl vairāk kritušies zemās pirktspējas dēļ, vērtē Svētes pagasta Ivara Lūriņa zemnieku saimniecības «Vidiņi» pārstāve Sandra Zorge. Pērn ap šo laiku darbdienas beigās makā varēja saskaitīt pat simt latu, tagad jāpriecājas par 35. Brīvdienās kādreiz tik ierasto divsimt un vairāk latu vietā mājup dodas tikai ar kādu simtiņu. Kaut arī kartupeļu cena, pēc viņas teiktā, esot tāda pati kā pērnruden, šogad vērojams, ka jelgavnieki izvēlas lētākus un mazākus bumbuļus. «Kāpēc ņemt kilogramu lielo par 20 santīmiem, ja par to pašu cenu sanāk divi kilogrami mazāku?» viņa runā pircēja vārdiem. Skolas laika sākums pieklusinājis arī tirgus dzīvi. Sandra zina teikt, ka mazāk pērk kādu nedēļu pirms un divas pēc 1. septembra, kad vecāki vairāk domā par skolas somu piepildīšanu, nevis pārtiku. «Viss aiziet skolai! Man pašai ir divi skolēni un bērnudārznieks, zinu, cik šim priekam aiziet naudas.» Runājot par kartupeļu kvalitāti, Sandra teic, ka pagaidām neviens vēl nav sūdzējies, kaut arī smidzināts minimāli. Rozīgās ‘Lauras’ un citu šķirņu tupeņu gludā miziņa liecina, ka «Vidiņu» ražai secen gājušas gan puves, gan tā sauktie drātstārpi. «Ķīmiju jau vairs nevar atļauties, cena kļuvusi uz pusi augstāka,» saka pārdevēja, kā savu trumpi minot augu seku – šogad kartupeļi iedēstīti citā laukā. Minerālmēslu vietā izmantoti kūtsmēsli, vircas maisījums un zaļmēslojums, tādēļ raža padevusies tik veselīga.Grib vidēja izmēra kāpostus Līvbērzes pagasta Jāņa Lukjaņina un Rutas Puķes saimniecības «Paulenieki» juniori Edijs un Armands šogad tirgū rosās pirmo sezonu. «Šodien ātri notirgojām bumbierus,» viņi stāsta, ka labi iet gan pircējiem tīkamās vidējā izmēra kāpostu galviņas par 20 santīmiem kilogramā, gan puķkāposti, ko var dabūt par latu vai 80 santīmiem gabalā. Pirmdiena puišiem tirgū bija pēdējā darbdiena, jo Edijs ar šodienu sāk skolas gaitas Amatu vidusskolā, kur apgūs pavāra arodu, savukārt Armands turpinās mācības Aizupes pamatskolas 9. klasē. Rudenī lielākās saimniekošanas rūpes pusotra hektāra dārzeņu platībās atkal gandrīz pilnībā pāries mammas Rutas pārziņā.Tūlīt sāksies koku un krūmu stādi«Vēl kādu mēnesi tirgošanās ies spēcīgi,» prognozē SIA «Jelgavas tirgus» valdes loceklis Valdis Labanovskis, sakot, ka patlaban, ražas laikā, netrūkst arī pieprasījuma, jo iedzīvotāji steidz gatavot krājumus ziemai. Jelgavnieki novērtē arī iespēju tirgū tikt pie svaiga un kvalitatīva piena, ko no saimniecības katru dienu piedāvā četri pieci zemnieki. Tirgū ienākuši no gada sākuma, viņi pārliecinājušies, ka tur ir stabils noiets, lai gan svaigpiena cena no 40 – 45 santīmiem gada sākumā nu nokritusies līdz 30 – 35 santīmiem. Sevišķi brīvdienās vērojams, ka tirgotāju un pircēju šosezon netrūkst, tas liecina – jelgavnieki izvēlas vietējo preci, ko turklāt tirgū bieži vien var dabūt lētāk un kvalitatīvāku nekā lielveikalos. Drīz sāksies arī stādīšanas laiks, kad vēl dažos stendos ziedošās vasaras puķes krietnā skaitā nomainīs koku un krūmu dēsti.
