Iesākot šo skolas gadu, būsim pateicīgi par to, ko mēs varam atļauties. Ne skaistā skolas soma, bet labas atzīmes un apzinīga attieksme pret mācībām darīs skolnieku izcilu. Mēs gribam, lai skola ir gaismas pils mūsu bērniem, bet mums pašiem arī ir jākļūst par garīgo vērtību vācelīti, no kuras bērni un studējošā jaunatne var smelties.
Vecākiem lielu atbildību uzliek pienākums, lai bērni tiek audzināti ar dzīves vērtībām, kur tikumi, izglītība un audzināšana iet roku rokā. Mums rūp ikdienas vajadzības – ko ēdīsim, ko ģērbsim un kur dzīvosim, bet ne no maizes vien cilvēks dzīvo. Mums jāliek bērna dzīves pamatos garīgās vērtības, kur sirds un prāta izglītība ir tikpat svarīga. Vecākiem un audzinātājiem ir jāpalīdz jaunatnei sasniegt dzīves mērķi, kur dvēseles un miesas izaugsme saņem cienīgu vietu jauniešu dzīvē.Mēs gribam, lai mūsu bērni ir fiziski stipri un tāpēc mēs atbalstām un ejam viņiem līdzi uz sporta spēlēm. Mēs arī gribam, lai mūsu bērni ir garīgi stipri un spējīgi nepadoties «ļaunām iekārēm». Mājās un ģimenē šo garīgo vidi veido ģimenes lūgšana un piedalīšanās svētdienas dievkalpojumos. Skolā garīgā audzināšana notiek caur kristīgās ētikas mācību, ko es ieteiktu izvēlēties. Ja tāda priekšmeta nav, gādājiet, lai ētikas mācībā neignorē Dieva autoritāti un tradīciju svētdienās apmeklēt baznīcu. Svarīgi ir, lai ētikas mācība nekļūst vienīgi par cilvēku prātošanu, kur pazūd robeža starp labo un ļauno. Tāda ētikas mācība pārtop par visatļautības ētiku bez pienākumiem un atbildības. Šodien Latvijas sabiedrībai piedāvā gan likumā iesaiņoto Rietumu netiklības kultūru, gan Austrumu eksotisko gardumu klāstu. Ģimenes tiek vedinātas dzīvot bez garīgām vērtībām. Tomēr Jūsu ziņā ir izvēlieties to ceļu un to skolu, kur dvēsele netiek mērdēta badā. Lai Dievs svētī mūsu skolu jaunatni, pedagogus, skolotājus un skolu direktorus!
