Trīs ārēji necilas mājas Jelgavā, kas pērn tika nopirktas par 270 tūkstošiem latu, šogad maksātu divas vai pat gandrīz trīs reizes mazāk. Par to varbūt nebūtu jāsatraucas, ja vien pircējs, kas līdzīgi daudziem uzķērās uz ekonomikas burbuļa līdz nejēgai uzpūstajām cenām, nebūtu Jelgavas pašvaldība, bet iztērētā nauda – nodokļu maksātāju līdzekļi. Par lielo tēriņu pārsteidzību liek domāt arī fakts, ka plāni par pilsētas apvedceļu, kura būvniecībai mājas traucēja un tāpēc tika nopirktas, pārcelti uz nenoteiktu laiku.
Patlaban Atmodas ielas galā, kur vēl pirms gada atradās Meiju ceļa 53. nams, sakuplojusi zāle un par kādreizējo mājokli liecina vien stalts simtgadīgs ozols. Gatavoties pilsētas apvedceļa un vēlāk arī Ziemeļu tilta būvei, Jelgavas Dome jau 2007. gada nogalē lēma no vairākiem īpašniekiem atpirkt un nojaukt viņu privātmājas, jo tās nākotnē traucētu īstenot plānus par Atmodas ielas turpinājumu. Koka būdiņa par 75 tūkstošiemKā tolaik skaidroja toreizējais pašvaldības izpilddirektora vietnieks un tagadējais mēra vietnieks Vilis Ļevčenoks, «vienīgie sarežģījumi varētu rasties ar ēku Meiju ceļā 53, ko īpašnieki nesen atjaunojuši». Sarežģījumu atrisināšana gan nebija ilgi jāgaida – jau 2008. gada pirmajā pusē vietvara ar būves saimniekiem vienojās ēku atpirkt par 125 tūkstošiem latu. Tās nojaukšana izmaksāja nepilnus četrus tūkstošus latus. Vairs nav arī pussabrukušās ēkas Dobeles šosejā 44 (nopirkta par 60 tūkstošiem un nojaukta par teju 6000 latiem), tur ierīkota Dobeles šosejas atjaunotāja uzņēmuma «Igate» tehnikas novietne. Par 75 tūkstošiem latu iegādāta, bet vēl nenojaukta ir privātmāja Vēja ceļā 1. Kā redzams no ielas, tā ir noplukusi, veca vienstāva koka ēka. Savukārt zemi Meiju ceļā 55 un Uzvaras ielā 69, kas arī vajadzīga topošās Atmodas ielas būvei, pašvaldība vēl nav iegādājusies, informē preses sekretāre Līga Klismeta.Tādējādi rēķināms, ka māju iegāde un nojaukšana vien Domei jau izmaksājusi gandrīz 270 tūkstošu latu. «Ziņas» aicināja nekustamo īpašumu vērtētāju Intu Štubi no firmas «Ober Haus», apskatot jau nojaukto un esošo māju fotoattēlus, sniegt pavisam aptuvenu vērtējumu, cik tādi īpašumi maksātu tagad. «Pieņemot, ka zemesgabalu platības ir ap 600 kvadrātmetru, katras šīs mājas tirgus vērtība šodien varētu svārstīties no 30 līdz 40 tūkstošiem latu,» lēš I.Štubis. Mēra vietnieks Vilis Ļevčenoks neuzskata, ka pašvaldība būtu pārsteigusies, treknajos gados, kad vēl nebija ne jausmas pat par aptuvenu Ziemeļu tilta celšanas laiku, par tik augstām cenām iegādājoties nojaucamus īpašumus. «Jau aizpagājušajā gadā mums bija zināms, ka šāda veida pilsētu attīstības projektiem pieejami 18 miljoni latu. Ja nebūtu nopirkts pērn, šajā un nākamajā gadā vispār neko nevarētu izdarīt, jo pašvaldībai naudas vairs vienkārši nav,» saka V.Ļevčenoks un uzsver: «Neesmu gaišreģis, tādēļ nevarēju zināt, ka tik strauji kritīsies īpašumu vērtība.»Tuvākās cerības uz Atmodas ielas turpinājumuZiemeļu tilta projekta īstenošana atlikta uz nenoteiktu laiku, «Ziņām» apliecina L.Klismeta. Cerīgāk pašvaldība raugās uz iespēju tuvākajos gados sākt izbūvēt Atmodas ielas turpinājumu. «Plānots, ka Finanšu ministrijas urbāno jeb pilsētu projektu konkursa «Policentriskā attīstība» trešajā kārtā (iespējams, to varētu izsludināt rudenī) pašvaldība iesniegs projektu par Atmodas ielas izbūvi līdz Lapskalna ielai 1900 metru garā posmā. Tas atrisinātu satiksmes problēmas šajā rajonā, un ielas turpinājumā nākotnē varētu būt Ziemeļu tilts,» skaidro L.Klismeta. Kā stāsta pašvaldības Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, Atmodas ielas izbūve nodrošinātu ap 300 hektāru plašu industriālo teritoriju attīstību un iekļaušanu tautsaimniecībā, tādējādi pilsētai un reģionam piesaistot investīcijas, kā arī veicinātu Jelgavas kā loģistikas centra attīstību. «Ielas izbūve būtiski uzlabos transporta infrastruktūru un sabiedriskā transporta pieejamību Satiksmes ielas, Meiju ceļa, Atmodas un Ganību ielas daudzstāvu dzīvojamajā rajonā, kā arī alternatīvu izvēli tranzīta un it īpaši kravas transportam,» secina G.Osīte.Pagaidām gan pašvaldībai nav pārliecības, vai šoruden maz šāds konkurss tiks izsludināts un kad varētu sākties darbi. Savukārt saistībā ar Ziemeļu tilta būvi nav noplacis arī vides aizstāvju arguments, ka migrējošo putnu un reto augu sugu dēļ par aizsargājamu atzītajā Pils salā tāda būve nemaz nav realizējama.
