Jelgavā un novadā, tāpat kā visā Latvijā, adoptēto bērnu skaits aug ar katru gadu, un tas priecē. Jelgavas rajonā šogad pagaidām adoptēti divi bērni, pagājušogad – deviņi (pieci palika dzīvot Latvijā, četri devās uz ārzemēm), vēl gadu iepriekš – pieci. Savukārt Jelgavā šogad vien uz pastāvīgu dzīvi ģimenēs pārcēlušies 16 mazo pilsētnieku, un tas ir krietni vairāk nekā iepriekš (2008. gadā – četri, 2007. gadā – astoņi). Taču joprojām Jelgavā un rajonā ir ap simts bērnu, kas dzīvo bez vecāku tuvības un par savām mājām sauc sociālās aprūpes iestādes. Latvijas ģimenes izvēlas veselos un mazosJelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Olga Rudaka secina, ka vietējo adopciju skaits aug tādēļ, ka vairāk ģimenes adoptē sava dzīvesbiedra bērnus no iepriekšējās laulības vai attiecībām. No aprūpes iestādēm Latvijā dzīvojošās ģimenes bērnus izvēlas daudz retāk nekā ārzemnieki. «Motivācija, kādēļ cilvēki sper šādu soli, ir sniegt atbalstu bērnam, kurš nonācis grūtā situācijā. Atzinumos nekad neesmu lasījusi, ka tas tiek darīts, jo pašiem nevar būt pēcnācēju. Ja primārā motivācija ģimenei būtu iegūt bērnu, diezin vai bāriņtiesa atzītu adopciju,» skaidro O.Rudaka. Jelgavā visvairāk bērnu paņēmuši ārvalstnieki. No 16 adoptētajiem 14 nonākuši ģimenēs, tajā skaitā desmit ar jaunajiem vecākiem dzīvo citā valstī, bet divus nepilngadīgos adoptējis bērna vecāka dzīvesbiedrs. Pilsētas bāriņtiesas priekšsēdētāja Irisa Turčinska atzīst, ka tas ir liels skaits un grūti izskaidrot, kādēļ Jelgavā tāds «lēciens». Šogad vienā ģimenē nonākuši uzreiz trīs bērni, divās – pa diviem. Joprojām saglabājas tendence, ka vietējie adoptētāji galvenokārt vēlas, lai viņu ģimenei piepulcējas viens bērns līdz trīs gadu vecumam un bez ievērojamiem veselības traucējumiem.«Ārzemniekiem ir iespēja ņemt tikai tos, kuriem nevaram nodrošināt adopciju tepat, piemēram, slimos. Mūsu valsts iedzīvotāji vēlas, lai ģimenē ienāktu vienu, divus un trīs gadus veci mazulīši. Bieži ārvalstu ģimeņu atzinības dokumentos, kuros viņi var izteikt vēlmi, kādus bērnus gribētu adoptēt, rakstīts – neatkarīgi no vecuma. Ja ģimene izvēlas vairākus bērnus, tad tie, protams, ir vienas radniecības,» skaidro O.Rudaka. Ārvalstu adoptētāji atsaucas kūtrākVairāk nekā puse uz ārvalstīm adoptēto bērnu parasti ir vecāki par sešiem gadiem. Arī vairāki bez vecāku gādības palikuši pusaudži un jaunieši no Elejas bērnu un ģimenes atbalsta centra veiksmīgi adoptēti uz ārzemēm, kur labi iedzīvojušies. «Ar ārzemju ģimenēm, ar kurām noslēgts līgums par Latvijas bērnu adopciju, vispirms strādā Labklājības ministrija, kas pārbauda katras ģimenes sadzīves un materiālos apstākļus, izrunājas ar vecākiem un sniedz savu atzinumu. Pie mums atļauju ārzemju adopcijas gadījumos izsniedz labklājības ministrs, pamatojoties uz tiesas atzinumu. Uzskatu, ka pirmssagatavošanās process adopcijai ir līdzvērtīgs gan vietējiem, gan ārzemniekiem, un, ja kāds teic, ka viņiem tas ir daudz sarežģītāk vai arī vieglāk izdarāms, tam es nepiekrītu,» atzīst O.Rudaka. Visvairāk mūsu bērni pēc adopcijas aizbrauc dzīvot uz Amerikas Savienotajām Valstīm un Itāliju. Ārzemniekus ieliek «rāmjos»Lai arī Jelgavā ārzemju adopcijas šogad nokārtotas desmit bērniem, kopumā Latvijā to skaits samazinās. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka aug vietējo adoptētāju skaits, bet arī ar to, ka no 2008. gada 1. marta ministrijā tiek pieņemtas vien tādas ārvalstu adopcijas lietas, kurās adoptētāji pauduši vēlmi ņemt bērnus, kam līdz šim bijis grūti atrast jaunus vecākus, proti, trīs un vairāk vienas ģimenes brāļus un māsas, tāpat bērnus, kas ir vecāki par deviņiem gadiem, smagi slimos vai invalīdus. O.Rudaka stāsta, ka ar ārvalstu adoptētājiem ir patīkami strādāt. «Parasti mēs no ģimenēm saņemam ļoti labi sagatavotus, pilnvērtīgus atzinumus. Ģimene ir perfekti izpētīta, tai ir skaidra motivācija, ļoti labi sagatavoti psihologa atzinumi, kas pieredzes trūkuma dēļ pie mums nav ne tuvu ideālam. Ģimenes vairākkārt aicina bērnus ciemos, mēģina sadraudzēties un iepazīstināt ar vidi, kurā viņi varētu dzīvot. Parasti mazie ir ļoti priecīgi par iespēju doties līdzi saviem jaunajiem vecākiem, tā viņiem ir cita pasaule – daudz skaistāka, krāsaināka un iespējām bagātāka,» atzīst O.Rudaka. Jelgavas bāriņtiesas priekšsēdētāja stāsta, ka adoptētāji ir ļoti jauki un inteliģenti cilvēki. Daudzi ārzemnieki to darot cēlu mērķu vārdā, jo saprotot, ka Latvijā slimajiem ir daudz sarežģītāk atgūt veselību, mācīties un būt laimīgiem. «Šogad uz ārzemēm tika adoptētas divas mazas Jelgavas māsiņas. Vienai bija ļoti lielas veselības problēmas, un, lai māsas nešķirtu, vecāki bija gatavi uzņemties rūpes par abām meitenītēm. Ģimenē mamma ir ārste, bet tēvs pedagogs, un nav šaubu, ka bērniem tur klāsies labi. Trīs vienas ģimenes atvases šogad devušās līdzi pedagogu ģimenei. Tikko bija viena adopcija, kur vecākiem Amerikā ir savs uzņēmums un bizness. Ārzemnieki bērnus adoptē, lai viņiem palīdzētu. Savukārt no vietējiem vairāki pāri atzinuši, ka izvēli izdarīt pamudinājuši masu informācijas līdzekļi,» uzsver I.Turčinska. Smagi slimajiem cerības mazasBūtisks faktors, kas ietekmē iespēju bērniem atrast ģimeni ārvalstīs, ir viņu veselības stāvoklis. No adopcijas reģistrā iekļautajiem 662 Latvijas bērniem, kurus var adoptēt uz ārvalstīm, 52 procenti ir ar smagām veselības problēmām (invaliditāte, autisms, Dauna sindroms, HIV, garīga atpalicība, kustību traucējumi un citām). O.Rudaka uzsver, ka ārzemnieki labprāt vēlas ņemt savā aprūpē slimos, jo citās valstīs ir daudz lielākas atveseļošanās un rehabilitācijas iespējas nekā Latvijā, pielāgota vide un skolas bērniem ar invaliditāti. «Atceros gadījumu, ka kāds ārzemju pāris, abi ārsti, no Elejas paņēma slimu bērniņu un bija stingri apņēmušies viņam palīdzēt atveseļoties. Tādu ārzemnieku nav maz,» teic O.Rudaka. Tomēr ārvalstu adoptētāji, kas norāda, ka ir gatavi apsvērt iespēju adoptēt bērnu ar veselības traucējumiem, reti izvēlas tādus, kam saslimšanas ir neārstējamas un ļoti smagas. 2008. gadā visvairāk Latvijas bērnu tika adoptēti uz Franciju, ASV, Itāliju, Kanādu, Zviedriju. Salīdzinājumā ar 2007. gadu sarucis adopciju skaits uz ASV (-17) un Itāliju (-16). No Jelgavas un Jelgavas novada bērni aizbraukuši dzīvot uz Ameriku, Itāliju un Franciju.
