«Tauta nav suns, ko ar sitieniem pie ķēdes var dzīt. Tā ir tīģers, kas klusās dusmās grauž savas važas, gaida izdevīgu brīdi tās pārraut un savu kaunu asinīs nomazgāt,» tā atmodas laikā vēl pirmās brīvvalsts skolā mācīto skaitīja mans nu jau viņsaulē aizgājušais onkulis, kurš teicās citējam Merķeli. Ja pārlasa Merķeļa «Latviešus», citāts iznāk maķenīt citādāks. Taču būtiski, ka Merķeļa doma dzīvoja ne tikai grāmatā, bet bija dziļi iespiedusies zinātkāra skolēna sirdī un tur dzīvoja visu mūžu. Negribētos ticēt, ka 21. gadsimta Latvijā kauns būtu jāmazgā asinīs. Tomēr ar goda un kauna jūtām šodien nav viss, kā nākas. Pirms nedēļas Latvijas TV 1. programmas raidījumā «Viss notiek» Valdis Zatlers sarunas vadītājam Ilmāram Latkovskim minēja, ka Kargins un Krasovickis būtu goda vīri, ja viņi šajā krīzes laikā kaut uz pusi iedomātos samazināt sev pienākošās dividendes valsts glābtajā «Parex bankā» – katram 200 tūkstoši latu mēnesī. Nedēļa paiet – reakcijas nav. Zatlers norādījis arī to, ka viņam kā prezidentam (saņemot 2208 mēnesī) vajadzētu būt lielākajai algai valsts un valsts uzņēmumu vadības atalgojuma sistēmā, kuru sakārtot prasa arī Starptautiskais Valūtas fonds. Bet veselai rindai valsts un pašvaldību darbinieku tā ir augstāka. Uz šā fona, vēl pieliekot klāt lielas tautas daļas nabadzību, saimniecisko lejupslīdi, nesamērīgs Jelgavā izskatās arī pašvaldības un tās uzņēmumu vadītāju atalgojums. Ir jau mēģināts aprēķināt, cik skolu un slimnīcu varētu saglabāt, ja šie kungi un dāmas būtu pieticīgāki. Taču vēl būtiskāk ir domāt par to, kāda ir morāle tajā pusē, kur pieņem sabiedrībai saistošus lēmumus. Tauta, par spīti demogrāfiskajai krīzei un imigrācijas vētrām, tomēr pastāv un vēl aizvien tā ir tīģers, kas tagad gan miermīlīgi iziet uz ielām un tiltiem.
