1. septembris iezīmējas ar jauna mācību gada sākumu. Tā ir arī Zinību diena. Jelgavas Zinātniskajai bibliotēkai kā zinību izplatītājai pilsētā šī diena bija nozīmīga arī ar to, ka tā jauno izstāžu sezonu sāka ar bijušās jelgavnieces, tagad talsinieces Ritmas Zikmanes-Lagzdiņas darbu izstādes «Uz zemes» atklāšanu galerijā, piedaloties pašai māksliniecei un visai kuplam skatītāju pulkam.Izstādes autore savulaik mācījusies gan Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad Dizaina un mākslas vidusskola), kur apguvusi keramiku, gan Latvijas Mākslas akadēmijā, kur studēja grafiku, bet nu jau ilgāku laiku pievērsusies pasteļglezniecībai. Jāatgādina, ka viņas pasteļus 2002. gadā varējām skatīt arī Jelgavas Mākslas skolā.Šoreiz R.Zikmane-Lagzdiņa atvedusi mums parādīt grafiku un pasteļus.Jau savos ofortos māksliniece atklāj sev raksturīgo – interesi par lauku dzīvi un latvisko ornamentu, tātad par mūsu tautas dzīves ziņu. Grafikas lapās mazliet robustā, tīši panaivā formā viņa rāda zemnieka ikdienu – ravēšanu, pļaušanu. Viņas interpretācijā zemes kopšana kļūst par mūžīgu rituālu, kas turpinās no senlaikiem līdz mūsdienām un droši vien turpināsies vēl jo ilgi pēc mums.Pa šiem gadiem, kopš māksliniece nodarbojas ar pasteli, tas kļuvis izstrādātāks, sarežģītāks, formā veiklāks un kolorītā bagātāks. Viņa pievērsusies gan ainavai, gan sadzīves žanram, gan arī klusajai dabai un portretam. Motīvi ir ļoti vienkārši, to izklāsts dabisks, sirsnīgs. Ilgus gadus dzīvodama laukos, R.Zikmane-Lagzdiņa to rāda, tā sakot, no iekšpuses. Tas nav pilsētnieka skats uz kaut ko eksotisku. Māksliniece lauku dzīves smagumu un mūžlaicīgo ritumu sajūt ar katru savu poru. Tādēļ katra detaļa viņai ir svarīga, nozīmīga un ievērības cienīga. R.Zikmane-Lagzdiņa ar vienādu pietāti glezno kā vienkāršas izpriecas mazpilsētā, tā kartupeļu maisu. Vairākos darbos māksliniece rāda «Līdumu» bērnunama iemītniekus. Viņi sēž, sarunājas, bet nojaušama ir autores līdzjūtība, jauniešu ilgas pēc mīlestības, vientulības smeldzīgums.Jelgavas viešņas darbu izstāde pievelk ar neviltotību, dziļu pietāti pret dzīvi, pamatīgumu un iekšēju gaišumu un apgarotību.
