8. Grāmatu svētkos zāli pārpildīja «Likteņa līdumnieku» cienītāji.
Zaļeniekos piektdien valdīja rosība, ko bija radījusi Lauku bibliotēku atbalsta biedrības sarīkotie Grāmatu svētki. Tie sākās ar Ādolfa Alunāna teātra aktieru priekšnesumu – pasaku stāstīšanu – pašiem mazākajiem Zaļenieku pagasta lasītājiem bērnudārzā, lugas «Čūska Zane» izrādi un konkursu skolēniem, taču visplašākajai auditorijai bija domāta tikšanās ar politiķiem un literātiem kultūras namā. Kučinskis arī bijis ideālistsPirmie Zaļenieku kultūras nama zālē uzstājās politiķi par ES iekšējās drošības jautājumiem, taču diskutējamo jautājumu loks pletās krietni plašāks. «Lūk, vīrs, kurš tiks ievēlēts Saeimā un kurš pēc diviem gadiem jums taisnosies, kāpēc nav izdarījis solīto,» Tautas partijas spices vīrs Māris Kučinskis piezemēti komentēja jaunizveidotās partijas «Solidaritāte» līdera Agra Sūnas runu. Jaunais politiķis protestēja pret īpašuma nodokli, kas varētu tikt uzlikts viņa ģimenes vienīgajam dzīvoklim, kā arī šausminājās par valsts nacionalizētās «Parex bankas» akcionāru Kargina un Krasovicka «miljonīgajām» dividendēm. M.Kučinskis piebilda, ka arī pats savulaik politikā gājis kā ideālu strāvots laucinieks un ka tikai vēlāk sapratis – deputātiem iespējas mainīt valsts dzīvi esot diezgan ierobežotas. Runājot par nodokļiem, deputāts Jānis Reirs («Jaunais laiks»), pauda savu sašutumu par to, ka ekskluzīvie īpašumi, piemēram, Jūrmalā, nav aplikti ne ar kādu nodokli. Tas tā nevarot palikt. Ieviešot nekustamā īpašuma nodokli, kaut kas būs jāmaksā arī pieticīgu mājokļu īpašniekiem, taču tur sanākšot nenozīmīgas summas. Savukārt deputāte Baiba Rivža (Zaļo un Zemnieku savienība), runājot par dažādu sabiedrības slāņu interešu aizsardzību, teica, ka, viņasprāt, nākotnē varētu tikt ieviests saprātīgs progresīvais nodoklis. Sarunas nobeigumā politiķi apdāvināja lauku bibliotēkas un arī klātesošos ar grāmatām. Septiņus gadus vienā kleitāTomēr jāatzīst, ka politiķu diskusija kultūras nama zāli piepildīja mazliet vairāk par pusi. Pilna tā sanāca, kad uzstāšanos sāka rakstnieki – laulātais pāris Vladimirs Kaijaks un Māra Svīre. Katram izdoti vairāki romāni, stāstu krājumi, arī dzeja, taču Latvijā vispazīstamākais viņu kopdarbs ir filmu seriāls «Likteņa līdumnieki». Tas tapis pēc V.Kaijaka romānu motīviem ar M.Svīres scenāriju. «Viss, kas filmā ir labs, tas no manis, bet trūkumi – no scenāristes un režisores,» ar smaidiņu zāli uzrunāja V.Kaijaks. Viņš piebilda, ka romānos godīgi atspoguļojis paša dzīvē pieredzēto. Runājot par radošo procesu, M.Svīre stāstīja, ka vīrs uz jautājumu «Ko tu raksti?» atbildot: «Kas tev par daļu!» Taču, kad darbam pielikts punkts, tad nu gan dodot sievai izlasīt un ievadīt to datorā. Televīzijā atkal un atkal rādītos «Likteņa līdumniekus» rakstnieku pāris neskatoties, kaut ar darbu kopumā abi ir apmierināti. Galvenā varone Enija gan tur staigājot vienā kleitā ar rāvējslēdzēju uz muguras, kāds tolaik Latvijā vēl nebija pazīstams. Sarunas beigās pamatskolas skolotāja Elizabete Leite pajautāja: «Kāds sakars «Likteņa līdumniekiem» ar Zaļeniekiem?» Rakstnieki mazliet apmulsa. It kā nekāda tieša sakara nav. Un tad skolotāja pati atbildēja, ka seriālu caurvijošās Raimonda Tigula dziesmas «Četri vēji» vārdu autore ir no Zaļeniekiem nākusī dzejniece Elza Stērste. Grāmatu svētkos tika izcelts arī «vietējais ražojums» – šā raksta autora (Gaita Grūtupa – red.) grāmata «Caur manu sirdi», kurā ir lappuses arī par dzīvi kara laikā Zaļeniekos. Svarīgi piebilst, ka grāmatu vizuāli pievilcīgu darījis no Zaļeniekiem nākušais un daudziem tur labi pazīstamais mākslinieks Gatis Cīrulis, kurš patlaban turpina mākslas studijas maģistrantūrā ASV. Liek galvu uz ziemeļiemCilvēkus pievelk neparastais, un pilnā skatītāju zālē uzstājās jau diezgan cienījamu gadu, bet ļoti viedā kundze Inese Ziņģīte, kas savu priekšlasījumu un vingrojumus ar nosaukumu «Veselība bez zālēm» sāka ar vārdiem: «Pagājušajā naktī krāsoju matus un esmu gulējusi vienu stundu.» Taču viņas možums un atsperīgums neko tādu gan neliecināja. Pirmais, ko I.Ziņģīte ieteica, bija gulēt ar galvu pret ziemeļiem. Vai nu tā patiešām ir, grūti pateikt, bet viņas parauga spēks ir nenoliedzams.Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja Biruta Eglīte «Ziņām» sacīja, ka Grāmatu svētku tradīcija, kurā arī politiķi tiekas ar lasītājiem, dzīvo jau gandrīz desmit gadu. Zaļenieki esot īpaši gaiša puse, kur ir daudz lasītāju un labs noiets arī grāmatu pārdevējiem, kuri bija ieradušies no vairākām izdevniecībām.
