Kur tas laiks, kad esam ja ne īsti iepazinuši, tad vismaz dzirdējuši par rietumvalstu iemītnieku ieradumu dzīvot uz parāda.
Kur tas laiks, kad esam ja ne īsti iepazinuši, tad vismaz dzirdējuši par rietumvalstu iemītnieku ieradumu dzīvot uz parāda. Viņi vai pusi mūža dzīvo uz kredīta, kamēr samaksā par māju, dzīvokli vai vasaras māju. Arī mūsu valsts iedzīvotāji jau apraduši vai sāk aprast ar domu, ka kredīts nav nekas briesmīgs, bet normāla, civilizētas sabiedrības cienīga parādība. Tiesa, pagaidām ne aizdevuma ilgums, ne tā likmes nelīdzinās turienes normām. Latvijā vīri labākajos gados teic, ka būs labi, ja šajā ziņā pieņemamus laikus sagaidīs viņu mazbērni. Taču, pastāvot arī pašreizējiem nosacījumiem, nekustamā īpašuma pircēju un īpašnieku vidū par hipotekāro kreditēšanu (kredīts, ko izsniedz pret nekustamā īpašuma ķīlu) ir liela interese. Savs mājoklis un vēlme dzīvot savām prasībām un dzīves uztverei atbilstošā vidē ir katra cilvēka pamatvajadzība.
Pašreiz vairumam iedzīvotāju gan ir grūti runāt par visu vajadzību – noteikta komforta un ērtību līmeņa, sociālās vides, sava statusa un stabilitātes – nodrošināšanu, tāpēc nākas pieņemt dažādus kompromisus un atkāpties no sākotnējām prasībām.
Jebkurā gadījumā nekustamā īpašuma iegādei vai sakārtošanai atvēlētā nauda vērtējama kā ieguldījums. Salīdzinājumā ar situāciju pirms pāris gadiem, kad finansu iestādes vispār nevēlējās iesaistīties darījumos ar nekustamo īpašumu, notikušas pārmaiņas uz labo pusi. Tomēr pirms nozīmīgā soļa speršanas racionāli jāaprēķina savas finansiālās iespējas, nevis nelietderīgi jātērē laiks apcerēm par sapņu mājas, ko vispār nevarat atļauties.
Kad izvēle ir izdarīta, bet savu ietaupījumu dotā mitekļa iegādei vai celtniecībai nepietiek, stabilu ienākumu gadījumā naudas aizņemšanās bankā attaisnojas. No morālā viedokļa – ikviens labprātāk piekristu izbaudīt sava mitekļa priekšrocības uzreiz, nevis bezgalīgi apcerētu, kā būtu, ja būtu, no materiālā – būvmateriālu un darba spēka izmaksas ar katru gadu aug; arī nekustamā īpašuma tirgus ir attīstības stadijā, un saglabājas tendence pieaugt nekustamā īpašuma cenām (protams, atkarībā no izvēlētās vietas). Un vēl – nekustamajā īpašumā ielikta nauda tiek atzīta par labāko ieguldījumu.
Speciālisti aplēsuši, ka mājas vērtībai nevajadzētu pārsniegt ģimenes kopējos divu līdz trīs gadu bruto ienākumus. Finansiālā stāvokļa noteikšanai svarīgi apkopot pat visniecīgākos ienākumus, apsvērt to palielināšanas iespējas un ikdienas izdevumu samazināšanas variantus.
Pēc tam var sākt izvērtēt noskatīto vai iecerēto īpašumu. Proti, vai tas, ko vēlaties, ir nepieciešams. Miteklis tiek pirkts vai būvēts, lai tajā dzīvotu – un ne jau piecus gadus vien.
Pirms galīgās izvēles jāapsver dzīves stils, ģimenes lielums un paradumi, lai noskaidrotu funkcionālo vajadzību apmierināšanas iespējas (vai mājās tiek strādāts, ir liela bibliotēka, tiek remontēta mašīna, bieži uzņemti ciemiņi utt.).
Kad viss ir nopietni apsvērts, varat sākt darījuma slēgšanu ar finansēšanas iestādi.
