Vakar ārkārtas domes sēdē izvērtās kārtējā domu apmaiņa par Nekustamā īpašuma pārvaldes un tā vadītāja Jura Vidža darbu. Rezultāts bija gan likumsakarīgs – šovu domē un vienlaikus publicitāti taču organizēja opozīcijas deputāti –, gan iepriekš paredzams. Paredzams tāpēc, ka riņķa dancis ap Vidža kungu Jelgavā ilgst jau gadiem. Reti kuram to laikā vēl nav tapis skaidrs, ka šā uzņēmuma vadītājs Jelgavas Domē bauda īpaši saudzējošu režīmu. Lai paliek opozīcija ar savām politiskajām interesēm, taču jautājums par protekcionisma iemesliem un sekām paliek. Andra Rāviņa vadītā Dome NĪP šefu aizstāvēja tad, kad simtiem dzīvokļu īpašnieku tika nosūtīti nepamatoti rēķini par nepierādāmiem remontdarbiem, un neiebilda, kad viņš rupji no māju vecāko sapulces izraidīja žurnālistus. Šie ir tikai pāris spilgtākie piemēri, bet savs stāsts par NĪP, visticamāk, ir teju katram otrajam pilsētniekam, vai tas būtu par augstprātīgo attieksmi, neadekvātajām pakalpojumu cenām vai pavirši paveiktajiem darbiem.Jādomā, ka uzņēmuma negatīvajam tēlam ir saistība ar jelgavnieku pretestību siltināšanai pat tagad, kad to var izdarīt, maksājot vien puscenu. NĪP šefa vietnieks Uldis Lazdiņš pirms dažām nedēļām skaidroja, ka iedzīvotāji vienkārši nevar to atļauties. Vēl tiešāks ir A.Rāviņš, «Ziņām» sakot, ka vainīgi ir vien paši cilvēki, kuri neaptver siltināšanas ieguvumus. Tad kas pēkšņi ir noticis, ka jelgavnieki var atļauties mazāk nekā limbažnieki, rēzeknieši, jēkabpilieši, kuri Eiropas līdzfinansējumam pieteikuši jau vairākas mājas? Vai tiešām esam neattapīgāki par valmieriešiem, kuri pieteikuši 21 namu.Diemžēl tas izklausās pēc ērtas attaisnošanās, kas neliek prasīt atbildību no sevis. Atbildību par nespēju izskaidrot, pārliecināt un pierādīt.
