Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieku Vili Ļevčenoku un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) valdes locekli Juri Vidži intervē Evita Puriņa un Edgars Kupčs.
– Kāpēc, jūsuprāt, Jelgavā tik ļoti maz iedzīvotāju gatavi māju siltināšanai? Ekonomikas ministrijas vadītajai programmai, kas sedz pusi visu izmaksu, pieteiktas divas mājas, tajā pašā laikā Valmierā – 21, mazajos Limbažos pirmajā kārtā vien bija četras, arī citur ir vairāk.V.Ļ.: Te vaina jāuzņemas arī mūsu «Zemgales Ziņām». Kad sadarbī-bā ar Vāciju gribējām realizēt pirmo siltināšanas projektu – toreiz, 2003. gadā, tas bija Brīvības bulvāris 28 –, «Zemgales Ziņas» ļoti krasi vērsās pret to. Neesmu manījis, ka jūsu prese virzītu iedzīvotāju sabiedrisko domu uz to efektu, ko var panākt, siltinot mājas.– Ko jūs pats esat darījis, lai iedzīvotājus mudinātu siltināt?V.Ļ.: Es piedalos māju vecāko sapulcēs kopā ar Vidža kungu. Par šiem jautājumiem visu laiku diskutēts, esam centušies pārliecināt, kādu efektu dod māju siltināšana, izveidojuši Zemgales Reģionālo enerģētikas aģentūru, kuras tiešais pienākums ir veicināt ēku siltināšanu. Tiek rīkoti semināri, izstrādāta koncepcija par pasākumiem, ko veic NĪP un aģentūra. Protams, tas ir nepietiekams darbs. Ja gribam panākt efektu, tas jāveic kopīgi gan laikrakstiem, gan radio, un visos masu medijos, kur tas ir iespējams, jābūt pozitīvām atsauksmēm. – Tātad viens vainīgais ir «Zemgales Ziņas», bet visu vainu novelt uz avīzi droši vien nevar. Kur vēl ir problēma?V.Ļ.: Domāju, iedzīvotājiem ir ļoti liels šoks saistībā ar kredītiem. Cilvēkiem naudas nav, un jāņem kredīti, lai šos projektus varētu realizēt. Mums mājās dzīvo ļoti daudz pensionāru, un saņemt 75 procentu iedzīvotāju atbalstu, kas līdz šim bija vajadzīgs (tagad nepieciešams 50 procentu atbalsts – red.), ir ļoti grūti. Cilvēki tam nav gatavi, jo ir kredītu problēma. – Citās pilsētās tātad ir gatavāki?V.Ļ.: Es varu pateikt vienu – cāļus skaita rudenī. Jūs to ierakstiet! Valmierā ar projektu realizāciju nodarbojas firmas, tie nav pašvaldības uzņēmumi vai apsaimniekotāji. Firma vispirms finansē šo projektu, paņemot aizņēmumu no mātes firmas, nevis bankā. Bet nosacījumus cilvēki nav sapratuši. Šie uzņēmumi fiksē šodienas siltuma tarifu, un, iedzīvotājiem pēc tā jāmaksā visus nākamos gadus pat tad, ja tarifs krītas. Mums šodien tarifs ir 39 lati par megavatstundu, un cīnāmies, lai tas samazinātos par 30 procentiem. Ja būtu fiksējuši šo augsto tarifu, tad 20 gadu iedzīvotāji maksās šo starpību, faktiski pārmaksās daudz lielākas summas, nekā tas būtu, ņemot kredītu bankā. Viņi bija arī pie mums, mēs vienkārši nepiekritām, jo esam parēķinājuši, ka tas ir diezgan liels risks iedzīvotājiem. Tādas firmas uzradušās ļoti daudz, un par tām vajag atklāti uzrakstīt. Paskatīsimies, cik cilvēki būs apmierināti pēc dažiem gadiem.– Vai tagad krīzes laikā, kad kredīti ir bieds, vēl viens variants, kā šo vezumu tomēr kustināt uz priekšu, nebūtu īstenot mazākus projektus, siltinot kritiskākās vietas, nevis visu māju? Radies priekšstats, ka Jelgavas prioritāte ir milzīgie 100 un 200 tūkstošu latu projekti. V.Ļ.: Tagad arī mazos projektus var pieteikt, tikai jāpanāk vismaz 20 procentu energoefektivitāte. Ja 50 procentu saņem Eiropas finansējumu, var iegūt lielāku efektu. Tas ir saprotams, bet tad arī iedzīvotājiem ir lielāks slogs nekā, ja kopējā summa būtu mazāka. Ekonomiski izdevīgāk, ja projekts ir liels, jo ieguvums ir liels. Ja mazāks, arī ieguvums ir mazs.– Taču Jelgavā ir, piemēram, māja Meiju ielā 14, kur par nepilniem 40 tūkstošiem veikti siltināšanas darbi un ieguvums ir acīmredzams. Tie nav 200 tūkstoši latu. J.V.: Par to mēs vēl varam diskutēt…– Lūdzu, diskutējam!J.V.: Jā, paldies, ka varam izteikties jūsu avīzē un pat padiskutēt. Jau sen zinājām, ka šāda programma būs, un pirmais mūsu solis bija aptauja. Tajā piedāvājām iedzīvotājiem visus iespējamos energotaupīšanas pasākumus ar aptuvenām izmaksām. Aptaujā izkristalizējās 60 mājas, kurās vairums bija ar mieru startēt. Centralizētajai siltumapgādei pieslēgti 280 nami, bet ar visiem uzreiz runāt nav prāta darbs. Pirmais jautājums šajos 60 bija – vai ir jāņem kredīts? Un tad sākās tas, ko Ļevčenoka kungs teica – vispārējā antieiforija, kas Latvijā ir pret kredītiem. Paskatāmies televīziju un redzam – tur kaut ko nevar samaksāt, tur atņem un tur… Tas ir viens no lielākajiem biediem mūsu klientiem. Pēc sapulces Raiņa ielā 3 valdība noņēma pensionāriem desmit procentu no pensijām, un uzreiz atnāca pāris pensionāru un pateica, ka atsauc savus parakstus. Tie ir tie ārējie faktori, kas iespaido nevēlēšanos pieteikties šajā periodā. Taču mēs joprojām strādājam, pašlaik vēl kādas 15 mājas ir tādā «pakārtā» stāvoklī. Bet jāteic, ka arī šajās sapulcēs citē jūsu vai jūsu krievu avīzi (domāta «Novaja gazeta» – red.), kurās viens otrs pateicis, ka labāk šo māju nojaukt nekā siltināt. Es saprotu, ka katram nepieciešams savu viedokli izpaust, bet, ja tas ir pilnīgi pretim valsts programmai, nezinu…– Jūs runājat par objektīviem ārējiem faktoriem, bet varbūt ir arī iekšēji. Ļevčenoka kungs pirms dažiem mēnešiem teica, ka NĪP darbs iedzīvotājus neapmierina un pārvaldei jāmaina attieksme pret klientiem. Vai šī, jūsuprāt, joprojām ir problēma, un vai tas nav viens no iekšējiem faktoriem?J.V.: Jūs gribētu, lai tā būtu.V.Ļ.: Tā ir problēma, viss ir pareizi. Esmu runājis ar Vidža kungu, esmu runājis NĪP sapulcē, kur arī speciālisti piedalās. Tāpēc Vidža kungam uzdots tur, kur ir vislielākās sūdzības, piemēram, remontnozarē, kur iebilst pret nepareizu finansējumu vai sliktu kvalitāti, mainīt speciālistus. Lai Vidža kungs pasaka, kādi speciālisti tur šodien nomainīti.J.V.: Galvenais atskaites punkts ir dzīvokļu īpašnieku sapulces, un tajās runājam arī par negatīvo. Pirmais, kas parasti izskan, ir remontdienests, un tas arī ir pirmais, ko reorganizējam. Pēc ilgiem aprēķiniem esam izlēmuši, ka tehniskais direktors vairāk nodarbosies ar siltināšanas programmu. Ir pieņemts darbā remonta un avārijas dienesta vadītājs – jauns cilvēks, kuram būs cits redzējums no malas. Ļoti daudz cilvēku strādā no pirmās dienas, un varbūt tiešām kāds palaižas un kaut ko neierauga. Ekspluatācijas dienestā būs izmaiņas, tur esam iecerējuši ieviest rotāciju. Mainīsim inženierus pa iecirkņiem, un tas varbūt uzlabos darbu. Daži speciālisti, iespējams, vairs arī nestrādās. Tas ir sākums. – Vai tā ir skaļi solītā reorganizācija?V.Ļ.: Reorganizācijas gaitā jāpanāk efektivitāte. Tas, ka tik daudzi turas pie NĪP, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība, nozīmē, ka tai uzticas. Likums paredz iespēju jau no privatizācijas sākuma iedzīvotājiem pašiem veidot savas kapitālsabiedrības vai dzīvokļu kooperatīvus. Diemžēl ļoti maz aizgājuši no mūsu kapitālsabiedrības. Esmu veicinājis, lai būtu vairāk, rakstījis vēstules vismaz 50 mājām. Namus, kuros ir desmit dzīvokļu, var apsaimniekot paši iedzīvotāji. – Nupat aizgāja arī deviņstāvu māja.V.Ļ.: Tas nekas, citas nāk vietā. Tā ir īpašnieku griba, un ir labi, ka cilvēki domā un dara tā, kā vēlas. Taču tas, ka ļoti daudzi palikuši pie NĪP, nozīmē, ka uzticas pašvaldības uzņēmumam. – Tagad pašvaldība ir apmierināta ar NĪP darbu?V.Ļ. Nekad nevar būt apmierināts, bet kāpēc neaiziet uz kooperatīviem, uz «Nebruk»? Tam, ka būtu iedzīvotāju neuzticēšanās, es nepiekrītu. Daudz kļūdu, daudz neizdarību, jo tas ir liels uzņēmums, – tas ir fakts. Bet mēs darīsim un panāksim rezultātu. Vēl viens rādītājs – nevienam citam apsaimniekošanas uzņēmumam Jelgavā nav atskaišu sistēmas, kur tiek likta nauda. Nevienam nav uztaisītas tāmes, kuras tiek apspriestas mājās. J.V.: Protams, ir subjektīvie vērtējumi. Man tāds ir un arī jums. Bet katram uzņēmumam ir arī objektīvie vērtējumi. Piemēram, neviens santīms, kas izgājis caur NĪP, nav pazudis, bet ieguldīts tur, kur paredzēts. – Kādi pašlaik procentuāli no apsaimniekošanas maksas ieņēmumiem ir NĪP administratīvie izdevumi? J.V.: Kas tad tas par rādītāju? Apsaimniekošanas maksu, kā paredz likums, nosaka dzīvokļu īpašnieki. Taču ne jau tā objektīvi parāda, vai apsaimniekotājs strādā labi vai slikti. Ir sadalījums. Paprasiet citiem apsaimniekotājiem, vai viņi parādīs, kā un uz kurieni aiziet šī maksa. Varu pateikt piemēru: ja tā ir 20 santīmu un apsaimniekotājs sev paņem 15 santīmu vai tā ir 30 santīmu un apsaimniekotājs paņem piecus santīmus, kurš tad ir labāks apsaimniekotājs? – Vai dzīvokļu īpašnieki nosaka apsaimniekošanas maksu vai arī ir spiesti piekrist tam ciparam, ko nosakāt jūs?J.V.: Pēc nākamā gada 1. janvāra NĪP apsaimniekos divu veidu mājas: kā pārvaldnieks (kad dzīvokļu īpašnieki apsaimniekošanas funkciju nodevuši NĪP, dara to paši vai uztic citai firmai, vienojoties par apsaimniekošanas maksu – red.) un kā «piespiedu» pārvaldnieks (kad NĪP apsaimnieko mājas kā pašvaldības kapitālsabiedrība, jo pašvaldībai ir pienākums pārvaldīt un apsaimniekot māju līdz pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai to pilnvarotai personai. Apsaimniekošanas maksu nosaka pašvaldība). Apsaimniekošanas maksa NĪP pār-valdītajās mājās svārstās ļoti lielās robežās – no 5,2 līdz 73 santīmiem par kvadrātmetru. Runājot par uzticību NĪP, par piemēru minēšu vienu namu, kur būtībā iedzīvotāji paši to apsaimnieko, pārvaldei maksā 5,2 santīmus (kvadrātmetrā) par NĪP pakalpojumiem, taču savu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību neveido. Bet pats galvenais – vai kāds var pateikt, kas tad ir labs apsaimniekotājs? Vai to nosaka tikai tas, ka kādam patīk vai nepatīk Vidžis vai NĪP nosaukums?– Varbūt labs apsaimniekotājs ir tad, ja cilvēki redz, kas par katru samaksāto latu izdarīts? Mums ir kaudze sūdzību, kad tiek prasīta milzīga apsaimniekošanas maksa, bet darbus neredz un nevar pierādīt. J.V.: Vai tad NĪP to neredz? Tikai tāpēc, ka kāds no sava piektā stāva nesaskata, ka pagrabā kaut kas ir izdarīts, vai neatceras, ka tas paveikts janvārī? Visas tāmes parakstījuši māju vecākie, un visas atskaites ir saskaņotas. Ņemot vērā, ka ar 1. janvāri stāsies spēkā jauns dzīvokļu pārvaldīšanas likums, jāatzīst, ka līdz ar šo normatīvu NĪP darbā nekas nav jāmaina, tikai jāuzlabo kvalitāte. – Kāpēc dzīvokļu īpašnieki rudenī saņem rēķinu, kurā atsevišķā ailītē iekļauta maksa par nobirušo lapu aizvākšanu, ja šis ir iepriekš paredzams darbs un līdz ar to norēķināšanās par to iekļaujama apsaimniekošanas maksājumos? J.V.: Mēs par to esam runājuši desmitkārt, pirms jūs 2007. gadā negatīvi nostājāties pret NĪP. Un iemesls ir jau iepriekš izrunāts – mājai nav uzkrājuma, tādēļ pēc tam, kad izdara nepieciešamos darbus, tai atsūta papildu rēķinu. Apsaimniekošanas maksu nosaka dzīvokļu īpašnieki. Piemēram, ieplānojam nākamajā gadā par 12 000 latu nomainīt ēkai jumtu, sadalām šo summu nākamā gada visiem mēnešiem uz katru dzīvokli kā apsaimniekošanas maksu. Bet kad mums tas jumts būtu jāmaina – janvārī vai tad, kad visa nauda iekasēta? – Gada sākumā jūs pēc pāris mēnešiem solījāt jaunu NĪP interneta lappusi. Kādēļ tās aizvien nav? J.V.: Būs! Tas viss prasa līdzekļus, bet mēs tādus darbus varam atļauties tikai no tiem pieciem santīmiem, ko par katru apsaimniekoto kvadrātmetru saņemam kā izdevumus administrācijas uzturēšanai. – Bet interneta lappuse jau izveidota, arī apakšnodaļas un rubrikas tur ir! Kāpēc nevar ievietot vienkāršu informāciju? Par siltināšanas iespējām nav neviena vārda. J.V.: Domāju, informācija par siltināšanu pietiekami pieejama Zemgales Reģionālajā enerģētikas aģentūrā, kuras dibinātāji esam arī mēs. – Jūsu mājas lapā nav pat NĪP avārijas dienesta telefona numura. Vai ielikt tādu informāciju prasa ievērojamus līdzekļus? J.V.: [Pēc klusuma pauzes] Nu ko es jums varu atbildēt… V.Ļ.: Rīt būs. – Vai krīzes iespaidā NĪP pārskatījusi darbinieku skaitu un algas?J.V.: Jā, bet šajā jautājumā ir divējāda situācija. Skrienot pakaļ ekonomikas attīstībai, iepriekšējos gados mūsu darbiniekiem nemaz nevarējām tā paaugstināt algas, jo apsaimniekošanas maksu klienti, kas ir 15 000 dzīvokļu īpašnieki, īpaši nepalielināja. Taču, kaut gan algas tolaik necēlām, tagad tās samazinājušās. Bet samazināt strādājošo skaitu? Ēku ekspluatācijas daļā 400 mājas apkalpo pieci inženieri un astoņi namu pārziņi. Ja izrēķinām, cik darbinieku ir uz katru māju, jau tagad tas ir par maz. Izmaksas esam optimizējuši, lai spētu izdzīvot, varbūt arī tāpēc mājas no NĪP negrib iet prom.– Kāda pašlaik ir jūsu alga?J.V.: Pirmkārt, man nav alga, bet gan atlīdzība. Bet es tik tiešām nezinu, kontā ienāk varbūt kādi 1200 lati. Taču man jāstrādā 24 stundas. – Jūs to darāt?J.V.: Tā rakstīts Komerclikumā, es esmu gatavs to darīt, turklāt par NĪP darbu atbildu ar savu mantu. – Ko NĪP dara ar ieekonomēto naudu, ja algas ir samazinātas, bet, kā zināms, apsaimniekošanas maksa mājās nav kritusies un noteikta tās daļa paredzēta administrācijas uzturēšanai?J.V.: Esam izremontējuši Klientu apkalpošanas daļu, drīz pasūtīsim arī jaunas mēbeles.
