«Darbojas slēpti – barojas ap pulksten vieniem diviem naktī, bet posts no rīta atklājas liels,» tā par laukos šoruden masveidā pamanītajiem kailgliemežiem un mīkstgliemežiem saka augu aizsardzības inspektors Jānis Miglāns. Jelgavas un Dobeles rajona laukos šie kaitēkļi savairojušies tādā apmērā, ka Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) pēc Zemgales zemnieku lūguma atļāvis to iznīdēšanai izmantot limacīdu (ķīmisks augu aizsardzības līdzeklis gliemežu ierobežošanai).
Augusta vidū sētie ziemas rapši, pateicoties pietiekamam mitrumam, sadīguši labi, secina VAAD Zemgales reģionālās nodaļas inspektors J.Miglāns. Pagājušā mēneša vidus tiek uzskatīts par beigu termiņu, lai rapši ne vien laikus sadīgtu, bet arī labi pārziemotu. Ne tik priecīga situācija ir laukos, kur rapši un labības nopļauti vēlāk, tādējādi iekavējot sējas darbus. Pēdējo nedēļu sausuma dēļ nesen sētie rapši dīgst gausi. Spradži posta mazākPagājušajā nedēļā pēc lauku apskates augu aizsardzības inspektori konstatējuši, ka ziemas rapši lielā daļā lauku ir dīgļlapu – otrā lapiņu pāra – stadijā. Vietām krustziežu spradži bojājuši 26 – 40 procentus augu, sasniedzot nelielu kaitējuma pakāpi. J.Miglāns gan teic, ka spradži šoruden nav paspējuši laukos nodarīt pamatīgu postījumu – tie kaitē, kad rapši tikko sāk dīgt. Nograuzuši augšanas konusu, šie kaitēkļi augu nobeidz jau tā attīstības sākuma stadijā. Tā kā lielākoties rapši sadīguši strauji, pašlaik vērojamie spradžu bojājumi ir mazāk nozīmīgi. Atrodamus, taču ne būtiskus postījumus rapšos paveikusi arī krustziežu alotājmuša, kas vietumis invadējusi līdz 18 procentiem augu. Dažos laukos pamanīta neīstā miltrasa, kas inficējusi dīgļlapas. Sausās puves pazīmes novērotas nelielai daļai augu.Gliemeži izretina sējumusPostošāki par spradžiem šoruden ir mīkstgliemeži un kailgliemeži. Pirmajās pārbaudēs secināts, ka lauka malās gliemeži vietām iznīcinājuši līdz pieciem procentiem dīgstu. Atšķirībā no citu kaitēkļu bojājumiem gliemežu skartie rapši visbiežāk vairs nav glābjami, jo tie tikko uzdīgušo augu noēd pilnībā. «Kailgliemežu klātbūtni laukā ir grūti noteikt, jo tie darbojas slēpti – baroties iznāk nakts melnumā,» skaidro J.Miglāns. Parasti zemnieki kailgliemežu postu atklāj, kad tie jau izretinājuši lauku vai atstājuši tajā pilnībā noēstas vietas. Par galveno gliemežu izplatības iemeslu speciālisti min Zemgalē tik izplatīto bezaršanas lauku apstrādes tehnoloģiju, kad vasarā nopļauto lauku vienkārši disko un drīz vien atkal sēj ziemājus. Gliemeži strauji savairojas arī tādēļ, ka vienā laukā gadu no gada sēj to pašu kultūru. Augu aizsargi kailgliemežus atraduši arī labību ziemājos, taču tur bojājumi mazāki, jo kvieši un mieži dīgst biezāk. Bieži vien zemnieki, sevišķi dārzeņu (piemēram, kāpostu) audzētāji, domā, ka dārzājus postījušas cekulkodes vai pūcītes, taču vēlāk izrādās, ka dārzā savairojušies kailgliemeži. Vienkāršākais to pamanīšanas veids ir «spīdīgā sliede» uz auga, jo gliemeži pārvietojoties aiz sevis atstāj gļotas. Atļauts limacīdsKad satraukties par kailgliemežu savairošanos? Lai noteiktu to apjomu, J.Miglāns iesaka izmantot ķeramierīces, ko laukā saliek vakarā. Ja dažādās vietās rapšu platībās izvietotajos ķeramtraukos agrā rītā gliemežus atrod vismaz divos trijos no pieciem, vērts domāt par to ierobežošanu. «Ziņas» noskaidroja, ka VAAD reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu sarakstā šim gadam rapšu laukiem domāti limacīdi nav iekļauti. Kā zina teikt J.Miglāns, vairāki Dobeles puses zemnieki vērsušies VAAD, lūdzot atļaut izmantot kādu no gliemežu iznīdēšanas preparātiem. VAAD Augu aizsardzības departamenta Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijas daļas vadītāja Regīna Čūdere teic, ka šoruden Latvijā atļauts izmantot vienu limacīdu. Tas ir mezurols RB 2 ē.g., ko reģistrējis uzņēmums «Bayer CropScience AG». Kā minēts šā limacīda izmantošanas aprakstā, tas lietojams gan kailgliemežu, gan mīkstgliemežu iznīcināšanai ziemas un vasaras rapšu, kviešu, miežu, rudzu, tritikāles, auzu un krāšnumaugu platībās. Labībām un eļļas augiem preparāta deva ir pieci kilogrami uz apsmidzināmo hektāru. Apstrādi veic, parādoties kaitēkļiem vai pirmajām bojājuma pazīmēm. Atkārtojot apstrādi ik pēc septiņām dienām, mezurolu atļauts izmantot no sējas līdz kultūrauga cerošanas vai rozetes veidošanās beigām.
