Aģentūra «Kultūra» un vairāk nekā 20 Jelgavas tautas mākslas kolektīvi sāk jauno sezonu.
Pilsētas kultūras nama informācijas stendā, aģentūras «Kultūra» mājas lapā un vēl dažos saziņas līdzekļos, kā katru gadu, rudenim tuvojoties, varam lasīt garu – vairāk nekā 20 vienību – pilsētas tautas mākslas kolektīvu sarakstu. Tas ir Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūras «Kultūra» piedāvājums izmantot iespēju dejot, dziedāt, spēlēt teātri vai gleznot. Spītējot ikdienas raizēm«Nodrošināt tautas mākslas kolektīvu un pulciņu darbību – tā ir viena no mūsu darbības prioritātēm,» sarunā ar «Ziņām» uzsver aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics un direktora vietniece Inta Englande.«Apstākļi, kas tagad mūs visus skar, – naudas trūkums – cilvēkiem rada depresīvu garastāvokli un ne pārāk optimistisku tuvākās nākotnes redzējumu. Šādā laikā ir jāatbalsta kultūra,» M.Buškevics atgādina, ka kultūras piedāvājums aizrauj cilvēkus un rosina ne tikai domāt par problēmām, bet arī pievērsties garīgajam. «Ne visiem pietiek ar pasīvu skatīšanos vai klausīšanos – iesaistoties nodarbībās, cilvēks pats var radoši izpausties, un mūsu pienākums ir šīs iespējas nodrošināt,» pārliecināts aģentūras direktors.Šogad bez valsts atbalsta. Kā nākamgad?No 1. jūlija tautas mākslas kolektīvi vairs nesaņem valsts dotācijas, arī to vadītāju algas pilnībā atkarīgas no pašvaldības dāsnuma un iespējām. Aģentūras «Kultūra» vadītāji priecājas, ka kopīgiem spēkiem izdevies panākt, lai Jelgavas tautas mākslas kolektīviem pašvaldības dotācijas nesamazinātos. Arī bez algota vadītāja neviens ansamblis, pulciņš vai studija nav palicis. Lielajos kolektīvos var būt arī vairāki algoti darbinieki, piemēram, «Vēja zirdziņā» ir divi vadītāji un repetitors.Ne par kādām «milzu» algām gan nevar būt ne runas – vadītāji saņem minimālo atalgojumu, bet dotācija kolektīvam atkarīga no kvalitātes, kas tiek vērtēta pēc īpašas punktu sistēmas. M.Buškevics atklāj, ka vienam kolektīvam «sanāk no 800 līdz 1600 latiem gadā». Kolektīvu vadītājiem, gluži tāpat kā aģentūras «Kultūra» darbiniekiem, bija jāizmanto bezalgas atvaļinājums. Tomēr mazo algu un neskaidro nākotnes perspektīvu dēļ neviens vadītājs vēl Jelgavas kultūras dzīvi šoruden nav pametis. «Par mazu atalgojumu viņi sūdzas visu laiku,» atklāj I.Englande, «bet kultūras darbs jau ir sirdsdarbs, kolektīvu vadītāji mums mainās ļoti reti, tikai, ja dzīvē gadās kāda īpaša apstākļu sakritība.» «Vadīt kolektīvu – tas ir tāpat kā auklēt bērnu,» piebilst M.Buškevics.Vai tādi entuziasti, par spīti grūtībām, būs arī paši dziedātāji, dejotāji, rokdarbnieki u.c.? Jelgavas kultūras dzīves vadītāji spriež, ka problēmas varētu rasties sabiedriskā transporta dēļ, jo nodarbības parasti norit vakaros, un daudzi tālāk no pilsētas centra dzīvojošie uz tām vienkārši netiks. No otras puses, varbūt cilvēkiem, kam nav paveicies darba tirgū, tagad būs vairāk brīva laika iesaistīties kultūras aktivitātēs un pašapliecināties.Lai nu kā, vismaz ir pārliecība, ka līdz šā gada beigām kultūras nams un citas nodarbību telpas tukšā nestāvēs. Kā būs ar finansējumu nākamajam gadam, par to vēl ir ļoti daudz neskaidrību. Aizvadītajā nedēļā par to spriests Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras rīkotajā kultūras darbinieku sanāksmē Rīgā, kur piedalījās arī I.Englande. Nolemts, ka jācīnās par valsts mērķdotācijām tautas mākslai, bet pagaidām var tikai zīlēt, kā tas realizēsies nākamā gada valsts budžetā.Pilsētniekiem vajag svētkusPirmā aģentūras «Kultūra» prioritāte ir tautas mākslas kolektīvi, otrā – lielie pasākumi, kas domāti visiem jelgavniekiem. M.Buškevics sola katrā ziņā censties saglabāt vismaz piecus tradicionālos – Ledus skulptūru festivālu, Pilsētas svētkus, Stādu dienu, Smilšu skulptūru festivālu un Piena, maizes un medus svētkus. Starptautisko pasākumu tradīciju (šogad notika trešais Smilšu un jau vienpadsmitais Ledus skulptūru festivāls) iespējams turpināt lielā mērā tāpēc, ka ieviesta ieejas maksa. Tikai no pašvaldības budžeta, kā bija iepriekš, šos svētkus vairs nebūtu iespējams sarīkot. Savs labums tiek arī pilsētas uzņēmējiem – līdzšinējā pieredze liecina, ka lieli kultūras pasākumi jūtami paaugstina, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu apgrozījumu, respektīvi, pilsētas viesi un tūristi atstāj savu naudu Jelgavā.Vissvaigākajā atmiņā pirms dažām nedēļām notikušie Piena, maizes un medus svētki, kas tradicionāli (šogad devīto reizi) tiek rīkoti augusta pēdējā svētdienā. M.Buškevics atzīst, ka šogad, par spīti ekonomiskajām grūtībām, bijis vairāk tirgotāju nekā citus gadus, arī Piena paku regatē piedalījās rekordliels skaits – 29 ekipāžas. Laika apstākļi visu dienu noturējās bezmaz vai ideāli, bet vakarā līdz ar maksas diskotēkas sākumu Pasta salā lietus sāka gāzt ne pa jokam. Līdz ar to svētku organizētāju kase šoreiz bija cietēja, bet, kā liecina novērojumi, nopelnīja pilsētas naktsklubi, «taksisti» un citi, kuru pakalpojumiem slapjajā laikā bija lielāka piekrišana. «Gluži kā treknajos gados,» attiecībā uz 29. augusta vakaru bijis dzirdams arī šāds komentārs.Svētki, protams, nevar būt katru dienu, un sezonas laikā ieplānoti arī citi, mazāk vērienīgi pasākumi – jau šosestdien Hercoga Jēkaba laukumā būs Miķeļdienas gadatirgus, bet kultūras nama zālē jauno koncertsezonu 24. septembrī ievadīs Latvijas Nacionālās operas solisti. Turpināsies sadarbība ar profesionālajiem teātriem, savukārt novembrī gaidāma 50 gadu jubileja mūsu pašu Ā.Alunāna Jelgavas teātrim.
