Kamēr pilsētas vadība ar pirmo Jelgavā siltināto māju 4. līnijā 1 lepojas un citiem interesentiem rāda kā siltināšanas paraugu, ēkas dzīvokļu īpašnieki uzsver – energoefektivitātes darbu veicēja firma «Rimts» tai uzticētos pienākumus īstenojusi nekvalitatīvi, turklāt norādītos trūkumus solītajā laikā tā arī nav novērsusi. Tomēr šīs kļūdas nebaida Latvijas – Vācijas sadarbības projekta otro māju Helmaņa ielā 3, kura par darbu veicēju izvēlējusies šo pašu celtniecības uzņēmumu.
Neatbilstību dēļ 4. līnijas 1. mājas dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē nolēmuši pieprasīt garantijas termiņa pagarinājumu par 12 mēnešiem līdz 2011. gada janvārim, kā arī aicināt neatkarīgu ekspertu izvērtēt, cik kvalitatīvi veikti mājas siltināšanas darbi. Kā zināms, 4. līnijas 1. nams ir pirmais Jelgavā, kur energoefektivitātes pasākumi īstenoti Vācijas – Latvijas projekta «Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizēšana» gaitā. Vācija sedza 40 procentu no 217 000 latu siltināšanas izdevumiem, vēl 21 740 latu šīs mājas tehniskā projekta izstrādē, renovācijā un uzraudzībā ieguldīja Jelgavas pašvaldība, savukārt ap 125 000 latu saistības, aizņemoties bankā, uzņēmās dzīvokļu īpašnieki. Ēkas renovācija pabeigta 2008. gada janvārī, bet drīz pēc tās atklājusies virkne defektu, ko garantijas laikā dzīvokļu īpašnieki uzņēmumam «Rimts» lūguši novērst. Dzīvokļu īpašnieku intereses šajā projektā pārstāv SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP). Tās tehniskais direktors Uldis Lazdiņš apgalvo, ka SIA «Rimts» novērsusi visus trūkumus, par kuriem norādīts iepriekš sastādītajos aktos. Energoefektivitāti nevarot noliegt – pēc SIA «Fortum Jelgava» aprēķiniem, tā šajā mājā pērnajā sezonā bijusi vidēji 54 procenti. «Mazas problēmas ir ar fasādes kosmētiskajiem darbiem un bēniņu siltināšanu,» atzīst U.Lazdiņš, piebilstot, ka vēlreiz tiks balansēta arī apkures sistēma, jo pašlaik tās darbā konstatētas nepilnības.Paraugmājā atklājas aizvien jauni defektiTik optimistiski gan nav dzīvokļu īpašnieki, kas uz 15 gadiem siltināšanai ņemtā kredīta atmaksai ik mēnesi tērē ap 50 – 60 latu. Viņi apgalvo, ka tik ievērojama siltuma taupība ziemā bijusi nevis tāpēc, ka ēka labi nosiltināta, bet gan tādēļ, ka vairums iedzīvotāju radiatorus dzīvokļos apzināti noregulējuši ar minimālu siltuma piegādi, lai spētu nomaksāt rēķinus. «Tie darbi, kas paveikti garantijas laikā, ir tikai sīkumi,» arī 4. līnijas 1. nama vecākais Ainārs Šķerbergs nepiekrīt NĪP pārstāvja teiktajam. Pagaidām neatrisināts un strīdīgs palicis jautājums par bēniņu siltināšanu, jo pērnajā ziemā augšējā stāvā no jumta ieplūdis aukstais gaiss. Pēc U.Lazdiņa teiktā, pie nevienmērīga temperatūras sadalījuma dzīvokļos vainīgi paši iedzīvotāji – daži regulatorus nogriež uz nulli, cerot, ka sasildīsies no dzīvokļa aiz sienas un maksās minimālus rēķinus, taču tādējādi apkures sistēma strādājot nepietiekami kvalitatīvi.Mājas vecākais norādīja arī uz vairākiem vizuāliem defektiem, kas aizvien nav novērsti vai arī labojumi paveikti pavirši: jumta skārda pārsegums nepieguļ fasādei, tādēļ vējā tas kustas un lielākās vētrās varētu tikt nopostīts; zem jumta var iekļūt un dzīvo putni, kas rada neglītus traipus uz mājas sienas; fasādē parādījusies gandrīz metru gara vertikāla plaisa, ēkas ārējos stūros atdalās dekoratīvais apmetums. Problēmas radušās arī ar palodžu defektu novēršanu – sākotnēji «Rimts» tās izveidojis ar pretēju slīpumu, tādēļ nokrišņi nevis plūduši prom, bet gan ēkas sienas virzienā. Kad veikti labojumi, saplaisājis fasādes apmetums, vietumis tas pielabots, taču krāsa bijusi par vairākiem toņiem atšķirīga, tādēļ defekti uzreiz pamanāmi. Krāsojums jau nolupis arī lodžijās pie griestiem, jo celtnieki pirms tam nav noņēmuši krīta kārtu. Būvnieks: projektā ietvertais ir paveikts«To, kas bija ietverts projektā, esam izpildījuši,» tā lielāko daļu iebilžu komentē SIA «Rimts» vadītājs Juris Veiss. Novērsti esot arī visi defekti, par kuriem iepriekš aizrādīts. «Vienīgi varētu runāt par bēniņu siltināšanu – tad jāsauc eksperti, lai tie saka, kam taisnība,» teic J.Veiss. Uzņēmējs sola tuvākajā laikā sakārtot pie mājas no betona flīzēm izveidoto celiņu, ko tehnika siltināšanas laikā sašķobījusi. Arī Vācijas Attīstības bankas un Vācijas Vides ministrijas pilnvarotā persona Egberts Kaizers norāda, ka «energoefektivitātes pasākumi mājā paveikti normāli». Helmaņa ielā darbus rūpīgi uzmanotŠajā projektā otrās siltināmās mājas Helmaņa ielā 3 vecākais Dins Ušvils arvien atturas komentēt energoefektivitātes pasākumu gaitu, solot par to runāt pēc darbu pabeigšanas. U.Lazdiņš apgalvo, ka gandrīz katru dienu dodas uz šo objektu pārliecināties, vai celtnieki strādā gana rūpīgi. Regulāri māju apmeklē arī Vācijas pārstāvis, turklāt iedzīvotāji, pamanījuši kādas nepilnības, uzreiz ziņojot NĪP. Pašlaik Helmaņa ielā paveikti vairāk par pusi siltināšanas darbu. Dzīvokļu īpašnieki ieplānojuši projekta izmaksas no pašreizējiem 206 000 latu mazliet palielināt, lai ietvertu papildu darbus, kas projektā nav paredzēti.
