Rudenī, kad saulei priekšā aizvien biežāk parādās lietus mākoņi, cenšos meklēt katrai dienai gaišu maliņu, kas dotu sirdij prieku.Pirmdiena mūsu skolā parasti sākas ar administrācijas sēdi, kurā rezumējam iepriekšējā nedēļā paveikto. Šoreiz tā patiešām bija gaiša, jo dzejas nedēļa izdevās. Gan tikšanās ar dzejniekiem, gan dzejoļu ilustrācijas, gan skolēnu veidotās ziedu kompozīcijas. Cik bagāta ir mūsu audzēkņu radošā doma! Pēcpusdienā ar kolēģiem devāmies pie Jāņa Čakstes pieminekļa, lai kopā ar jelgavniekiem svinētu mūsu pirmā prezidenta 150 gadu jubileju. Gandarījumu radīja arī tas, ka pasākumā skanēja skolas kora «Skali» dziedājums.Otrdien notika saruna ar 7. klašu audzinātājiem, skolas psihologu un sociālo pedagogu par audzēkņu adaptāciju pirmajās mācību nedēļās. Pēcpusdienā skolēnu padomes sēdē sākām gatavoties nozīmīgākajiem septembra beigu pasākumiem skolā. Pārrunājām arī jaunās pašpārvaldes un tās prezidenta vēlēšanu norisi, tās notiks 1. oktobrī. Tikos ar jaunās padomes kandidātiem, un prieku radīja tas, ka skolā ir tik daudz strādāt gribošu un aktīvu jauniešu.Trešdien kopā ar sporta skolotājiem un skolēnu padomi plānojām nākamajā nedēļā paredzētās sporta dienas norisi. Šogad tās organizēšanā iesaistījušies arī jaunsargi, kas mācās mūsu skolā, tāpēc tikos ar viņu komandieri. Patiesu gandarījumu sagādāja tas, ka mūsdienās ir cilvēki, kuri gatavi palīdzēt, neprasot par to atlīdzību. Ar 8. klašu audzinātājiem pārrunājām mācību gada aktuālākās problēmas. Vakars… Kā jau visiem skolotājiem – burtnīcas un gatavošanās nākamās dienas stundām.Ceturtdien skolā notika mācību trauksme. Vēlējāmies noskaidrot, cik ātri un organizēti skolēni, pedagogi un tehniskais personāls spēj evakuēties no skolas. Esmu gandarīta, ka bērni prot izturēties atbilstoši ārkārtas situācijai. Bet vislielāko prieku dvēselei radīja kolēģes Aldas audzētās dālijas – tik krāšņas un cēlas.Piektdien tikos ar 9. klašu audzinātājām, jo mūsu skola kā katru gadu atkal pieteikusies laikraksta «Diena» rīkotajā konkursā «Kas notiek?». Tāpēc nācās pārrunāt, kas būtu nepieciešams, lai labāk sagatavotos šim konkursam. Savukārt vakarā manu dienu gaišāku darīja meitas atgriešanās no Rīgas, kur viņa studiju laikā darba dienās dzīvo. Kā allaž, pārrunājām, kā nedēļas laikā klājies.Sestdiena. To parasti gaidu visvairāk un cenšos savu laiku izplānot tā, lai šo dienu pavadītu kopā ar ģimeni. Prieku rada kopīgie izbraukumi. Ļoti ceru, ka nelīs un mēs varēsim baudīt krāšņo rudeni.Tad jau nāks svētdiena, ko parasti pavadu, nopietni gatavojoties jaunajai darba nedēļai. Kurā atkal meklēšu kādu gaišu maliņu.
