Valdības stabilitātes vārdā pašreizējā koalīcija savas darbības laikā, visticamāk, nesamazinās ministriju skaitu, pirmdien žurnālistiem atzina Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.
Zalāns pastāstīja, ka koalīcijas nostāja nesamazināt ministriju skaitu nebūs ilgtermiņa. Viņš norādīja, ka neizbēgami partijas nonāks pie lēmuma, ka ministriju skaits ir jāsamazina. Vaicāts, vai, gatavojot 2010.gada budžetu, tiks paredzēta ministriju skaita samazināšana, kā to koalīcija solīja iepriekš, Zalāns atbildēja, ka visticamāk tas nenotiks. “Tas būtu loģiski, bet, izņemot mūs [TP], neviens to neatbalsta,” sacīja Zalāns.Koalīcija pirmdien izvērtēja arī citus Zalāna priekšlikumus valsts pārvaldes reformai. “Nevar teikt, ka tas ledus ir sakustējies, bet ir sācis plaisāt,” koalīcijas attieksmi raksturoja Zalāns. Koalīcija esot vienojusies, ka TP izstrādāšot “dziļākus piedāvājumus” par katru no pieciem Zalāna plāna principiem.Vislielākās pretenzijas pret pašreizējo plāna redakciju esot “Pilsoniskajai Savienībai” (PS), kura katram reformas punktam vēloties arī attiecīgas likuma izmaiņas.Zalāns sacīja, ka, piemēram, koalīcija ir piekritusi nepieciešamībai palielināt ministriju pilnvaras, taču jautājums ir, kā šīs izmaiņas ieviest tehniski. Piemēram, tiekot diskutēts par tā saucamā “noklusējuma principa” ieviešanas. Tas nozīmē, ka ministrija izstrādā izmaiņas kādos nozari regulējošajos noteikumos un par to informē tikai savā mājas lapā vai citos iekšējos dokumentos. Ja noteiktā laika periodā citas ministrijas vai valsts institūcijas nereaģē un neiebilst, tad ministrija var tālāk šīs izmaiņas ieviest dzīvē. Tas ļautu nesaskaņot katru nozares normatīvo aktu ar citām ministrijām, un nodotu to izskatīšanai valdībā ātrāk.Zalāns skaidroja, ka viņa vadītajā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) un arī Ekonomikas ministrijā finansējums centrālajam aparātam sarucis vairāk nekā uz pusi, līdz ar to ministrijām nav iespējas dokumentus saskaņot.Cits Zalāna priekšlikums par funkciju nodošanu pašvaldībām prasa reformas nodokļu sistēmā. Zalāns skaidroja, ka patlaban pašvaldību galvenais ienākuma avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kā arī mazākā mērā ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa. Ja pašvaldībām deleģē vairāk funkciju, attiecīgi ir jāreformē nodokļu sistēmu, kas dotu vairāk ienākumu un iespēju šīs funkcijas realizēt.Kritiski pret Zalāna plānu bija noskaņota PS Saeimas deputāte Ilma Čepāne, “Es gaidīju, ka tas būs vismaz maģistra darba līmenī,” viņa sacīja. Viņa pauda, ka nav skaidrs kādas funkcijas un kam – pieciem reģioniem, novadiem – valsts varētu nodot. Viņa arī kritizēja plānu apvienot Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, RAPLM un Vides ministriju.Deputāte pauda, ka Vides ministrija pazudīs jaunizveidotajā “monstrā”, un tas ir absolūti pretrunā ar valsts ilgtermiņa stratēģiju. Kopumā vērtējot plānu, Čepāne sacīja, ka tam jābūt izvērstākam, jo valsts pārvaldes reforma ir ne tikai politisks jautājums, bet arī “dziļi konstitucionālu tiesību jautājums”, kur jāsaglabā dažādu valsts pārvaldes institūciju balansu.
