Atļauja Latvijā kaut lopus atbilstoši reliģiskajām tradīcijām izpelnījusies asu dzīvnieku aizstāvju nosodījumu, savukārt vietējie eksperti lēš – ja šīs izmaiņas palīdzēs lopkopjiem izdzīvot vai nopelnīt vairāk, kaušana, vispirms izdarot griezienu, atasiņojot un tikai pēc tam apdullinot, ir atbalstāma.
Likuma grozījumi pieņemti, atbalstot atsevišķu uzņēmēju vēlmi ļaut dzīvniekus nogalināt atbilstoši islāma tradīcijām, jo kāda privātfirma vēlas Latvijā ražot liellopu un jēra gaļas pelmeņus un eksportēt uz Zviedriju. Rietumu kultūrā tradicionālās kaušanas metodes ietver dzīvnieka apdullināšanu, atasiņošanu un turpmāku apstrādi. Pēc Eiropai netradicionālas (košera) kaušanas metodes gaļas iegūšanai vispirms tiek veikts grieziens.«Esam par to, lai zemnieki dabūtu iespējami lielākus ieņēmumus no ražošanas. Ja izmaiņas likumā to nodrošina, esam par varbūt neierastām kaušanas metodēm,» saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Lopkopības nodaļas vadītājas vietas izpildītājs Ilmārs Gruduls. Pēc viņa teiktā, atzinīgi vērtējams galvenais likuma izmaiņu mērķis – vietējiem lopkopjiem ļaut sasniegt lielāku peļņu. Kaus, kā ierastsSIA «Gaļas pārstrādes uzņēmums «Nākotne»», izmantojot tradicionālas metodes ar apdullināšanu vispirms, vidēji dienā nokauj līdz 250 cūkām un piecus liellopus. Tā direktors Aleksis Jankūns neredz iemeslus, kādēļ nevarētu ļaut lopus kaut atbilstoši islāma un jūdaisma tradīcijām. «Līdz šim runas par palīdzību lauksaimniekiem bijušas tikai tukšas pļāpas, šis vismaz ir viens uzskatāms gadījums, kad tiek atbalstīti ražotāji. Cilvēkiem būs darbs, valstij tiks nodokļi, šādām izmaiņām ir redzama pievienotā vērtība,» saka A.Jankūns. «Strādājam vietējam tirgum, taču nevar noliegt, ka arī mūsu valstī ir daudz musulmaņu, kas labprāt iegādātos gaļu, kas sagatavota pēc viņu tradīcijām,» teic uzņēmuma direktors. Lai gan kautķermenis tad maksā dārgāk, tomēr «Nākotne» neplāno pārņemt netradicionālas kaušanas metodes. Sāpes abos gadījumosDzīvnieks izjūt sāpes, izmantojot jebkuru kaušanas metodi, taču sāpju intensitāte atkarīga no kāvēja profesionalitātes, aģentūrai LETA atzinis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzējs gaļas inspekcijā un kaušanas higiēnā Aivars Bērziņš. «Kaujot dzīvniekus pēc vienas vai otras metodes, svarīgākais ir pareizi, korekti nokaut un kontrolēt kaušanas metodes. Arī apdullinot dzīvnieku ar kādu metodi – strāvu, ogļskābo gāzi, pistoli –, tam tiek nodarītas sāpes. Es gribu oponēt. Izdarot griezienu dzīvniekam, tā nav ilgstoša un mokoša nāve. Šādi kaujot, svarīgākais ir tas, ka dzīvnieks ir pie samaņas, bet pēc tam viņu var apdullināt. Būtiskākais jautājums ir par to, kā un kas kontrolēs, lai kaušana notiktu korekti,» uzsver A.Bērziņš. Veterinārmedicīnas fakultātes pasniedzējs uzskata, ka pašlaik būtu lieki sākt diskusiju par to, vai kaušana ir ētiska vai ne, jo sabiedrības lielākā daļa ikdienā uzturā lieto dzīvnieku gaļu.
