Nevajadzīgi un nenovērtēti. Pārliecībā, ka studēt medicīnu bijusi liela kļūda. Ar tādām izjūtām Latviju vismaz uz laiku gatavi pamest jaunie ārsti no Jelgavas Kaspars un Zane Vīksnas. Viņi sākuši sarunas ar kādu Dānijas klīniku, kas ortopēdu traumatologu un bērnu neiroloģi gatavi uzņemt savā saimē. Kaspars un Zane stāsta, ka par aizbraukšanu no Latvijas runā ļoti daudz jauno speciālistu.
Aizbraukšanas iemesls nav tikai zemais atalgojums, bet arī Latvijas valsts attieksme pret medicīnas darbiniekiem un spiediens no pacientu puses, kas ārstiem liedz pilnvērtīgi pildīt savu darbu, teic K.Vīksna. Viņš vairs neredz iespēju palikt Latvijā, kur ārsta rezidenta mēnešalga samazināta līdz 250 latiem mēnesī.Prom dodas ne tikai jaunieNo Jelgavas Latvijas Ārstu biedrībā ar dokumentiem vērsušies divi ārsti, izsakot vēlmi doties strādāt uz citu valsti, bet vēl vairāki interesējušies par to. Šogad uz ārvalstu klīnikām un medicīnas centriem devušies jau vairāk nekā 70 Latvijas ārstu, bet šādu iespēju apsver teju katrs jaunais dakteris. No Jelgavas slimnīcas pēdējos gados uz ārstniecības iestādēm Francijā devušies jau trīs ārsti, bet viens anesteziologs iecerējis apvienot darbu Jelgavas slimnīcā un klīnikā Lielbritānijā. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) pārstāve Zane Upate ārstiem, kas grasās pamest Latviju, palīdz noformēt dokumentus. «Vēl pirms gada strādāt uz ārvalstīm savā specialitātē devās gados jaunie ārsti, kas Latvijā tikko bija pabeiguši studijas rezidentūrā, bet tagad prom brauc speciālisti arī ar desmit un piecpadsmit gadu darba stāžu,» stāsta Z.Upate. Labam speciālistam darbu ārvalstīs atrast neesot grūti, turklāt dažādu valstu klīniku pārstāvji paši brauc uz Latviju, lai mūsu ārstiem piedāvātu darbu tur. Otrreiz ārsta profesijai – nē!Kaspars un Zane jau otro gadu studē rezidentūrā. Ģimenē nupat piedzimusi meitiņa. Kaspara darba rīta cēliens sākas pulksten sešos, lai paspētu nokļūt līdz Rīgai, kur astoņos sākas darbs Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, bet beidzas vēlu vakarā. Pa dienu jaunais traumatologs dažkārt asistē pat vairākās operācijās, un par to mēnesī saņem nepilnus 300 latus. Valstīs, kas tagad pievilina Latvijas speciālistus, ārsta rezidenta atalgojums ir virs trim tūkstošiem latu mēnesī, vairāk brīvdienu, sociālo garantiju, nodrošināta dzīvojamā platība. «Vilšanos piedzīvoju, kad pēc pamatstudijām sāku strādāt slimnīcā, jo studiju sākumā mūs apbēra vārdiem, ka tad, kad būsim beiguši studijas, Latvijas medicīna noteikti būs sakārtota un situācija daudz labvēlīgāka. Pagājuši deviņi gadi, bet stāvoklis medicīnā tikai pasliktinājies. Līdz šim esmu strādājusi četros darbos, lai kaut cik nopelnītu, bet tagad arī tas ir liegts. Ja būtu otra iespēja, ārsta profesijai teiktu nē. Tagad tā ir sirdslieta un pamest tāpat vien nebūtu viegli, tāpēc vismaz uz kādu laiku aizbrauksim. Ja jutīsim, ka Latvijā esam vajadzīgi, brauksim atpakaļ,» teic Z.Vīksna, bet dzīvesbiedrs papildina: «Nav jau runa tikai par atalgojumu, arī pacienti kļuvuši agresīvāki, medicīnas nebūšanās vainodami ārstus. Visapkārt valda stress, neiecietība. Latvijā nav iespējams normāli strādāt.»Uz Lielbritāniju un SkandināvijuVisvairāk Latvijas ārstu devušies strādāt uz Anglijas klīnikām, kā arī uz Vāciju, Zviedriju, Franciju un Dāniju. Ārvalstīs daudzviet trūkst ārstu, mums savukārt šodien ne mazums paliek bez darba – tiek slēgtas slimnīcas, likvidētas darbavietas –, un ārzemnieki to izmanto, skaidro LĀB pārstāve. Aizbraucēju vidū ir teju visu specialitāšu pārstāvji, bet visvairāk no Latvijas prom devušies anesteziologi, traumatologi un ginekologi. Kaspars un Zane jau ilgāku laiku virza sarunas ar klīniku Dānijā, kas par jaunajiem speciālistiem izrādot interesi. «Motivācijas vēstules un CV esam aizsūtījuši arī uz citu valstu klīnikām, bet pagaidām, izskatās, paliksim pie Dānijas piedāvājuma. Ir doma, ka sākumā uz turieni dosies Kaspars, bet pēc tam pievienosimies mēs ar meitiņu,» stāsta daktere Z.Vīksna. Interese par Latvijas ārstiem esot tik liela, jo mūsu augstskolu medicīnas studiju programmas sagatavo ļoti labus speciālistus. Turklāt ārzemēs medicīnas studijas ir ļoti dārgas un jaunieši salīdzinoši ilgo studiju vietā izvēlas ko citu.
