Ekonomikas fakultātes ceturtā kursa studentes jelgavnieces Ingas Bernānes vidējā atzīme pavasara sesijā bija 7,619. Apvienojot studijas ar ģimenes rūpēm, viņa sekmīgi mācījusies un saņēmusi valsts budžeta finansējumu studijām arī pērn un aizpērn. Negaidīti septembra sākumā Ingai paziņoja, ka šajā mācību gadā viņa ieskaitīta maksas grupā un šajā semestrī ģimenei par studijām būs jāizdod aptuveni pustūkstotis latu.
Inga ir viena no studentēm, kuru skārusi 58 budžeta vietu likvidēšana pedagoģijas, ekonomikas un sociālās zinātnes jomās pamatstudijās un maģistrantūrā. To vietā LLU tiek izveidotas 25 papildu budžeta vietas jomās, kas saistītas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, veterināriju, kā arī pārtikas rūpniecību. Veikt šādas izmaiņas augstskolai likusi Zemkopības ministrija, caur kuru LLU saņem valsts finansējumu. «Budžeta vietu samazinājums no 3039 līdz 3003 nav būtisks. Mums vienkārši nebija izvēles – ministrijas prasība vairāk attīstīt ar lauksaimniecību un mežkopību saistītās unikālās studiju programmas augstskolai jārespektē,» teic LLU mācību prorektors Arnis Mugurēvičs. Vienlaikus viņš atzīst, ka cieš tās studiju programmas, kas LLU ir būtiskas kā reģionālajai augstskolai. LLU lietu pārvaldnieks Jānis Sprukts paskaidro: «Kopējais valsts finansējums budžeta vietām mums nav mainījies. Taču jāņem vērā, ka lauksaimnieciskās studiju programmas izmaksā dārgāk. Tādēļ, izveidojot 25 papildu vietas šajās nozarēs, nācās par veselām 58 vietām samazināt finansējumu ekonomistiem, pedagogiem, sociālajiem zinātniekiem. Lēmums varēja būt savlaicīgāksEkonomikas fakultātes dekāne Irina Pilvere atceras, ka runas par to, ka ekonomistiem varētu samazināt budžeta vietas, ilga jau vairākus mēnešus. Taču galīgais lēmums Zemkopības ministrijā tika pieņemts tikai 31. augustā, kas tagad radījis papildu stresu. «Ja mēs to būtu zinājuši agrāk, mazāk budžeta vietu atvēlētu pirmajam kursam. Bet nu nekas cits neatliek, kā «apcirpt» otro, trešo un ceturto kursu,» teic I.Pilvere. Salīdzinot studentu sekmes eksāmenos, vidējā atzīme rēķināta ar precizitāti līdz tūkstošdaļai. Trešajā kursā mācās septiņi studenti ar vidējo atzīmi 7,888, kas bija robežskaitlis, lai saglabātu budžeta vietu. Tiem, kuri palikuši «zem svītras», fakultāte nāk pretī, pieņemot studiju maksu pa daļām. Ja var atrast galvotāju, ir iespēja ņemt studiju kredītu. Studenti mācās labākProblēmas ar budžeta vietām ir arī fakultātēs, kuras nav skārušas Zemkopības ministrijas rosinātās izmaiņas budžeta vietu sadalē. Lauku inženieru fakultātes dekāns Ritvars Sudārs secina, ka krīzes laikā studenti sākuši cītīgāk mācīties. Samazinājies nesekmīgo atbirums, un visiem sekmīgajiem vairs nepietiek valsts budžeta līdzekļu studiju maksai. Dekāns secina, ka tā ir netālredzīga valsts politika. Valsts finansēto budžeta vietu samazinājums (kopā pamatstudijās un maģistrantūrā) Mājas vide un informātika (vizuālā māksla) – 8Pedagoģija, karjeras konsultants – 7Ekonomika – 30 Organizācija un sabiedrības pārvaldes socioloģija – 13 Valsts finansēto budžeta vietu palielinājums (kopā pamatstudijās un maģistrantūrā)Pārtikas zinātne, uzturzinātne – 10 Lauksaimniecība – 4Mežzinātne – 5Veterinārmedicīna – 6
