Kamēr Latvijas izpildvara cenšas izsmadzeņot kārtējos jostu savilkšanas, nodokļu celšanas un finanšu donoriem izpatikšanas plānus, tepat kaimiņos, Maskavā, vietējie lēmēji bez lieka furora spēruši gana klusu un platu soli spēka demonstrēšanas virzienā.Proti, runa ir par Krievijas parlamenta apakšpalātā pirmajā lasījumā apstiprināto likumprojektu, kas paplašina «liellāča» prezidenta tiesības izmantot karaspēku militārajām operācijām ārzemēs, tajā skaitā Latvijā. Kā viens no oficiālajiem tādas iespējamās nepieciešamības iemesliem minēta «Krievijas pilsoņu aizsardzība ārzemēs».Faktiski Maskava nonākusi līdz punktam, par kuru klusi tika bazūnēts jau pirms nepilniem divdesmit gadiem. Toreiz, mežonīgo deviņdesmito rītausmā, Kremļa gaiteņos šad un tad «starp rindām» vai nedaudz tiešāk bija saklausāms – ja vien to nepratīs pašas ārvalstis, «savu pilsoņu aizsardzību» ar militāriem manevriem panāks agonējušās impērijas mantiniece.Līdz brīdim, kamēr kareivīgā iecere iegūs likuma spēku, vēl paies zināms laiks, taču pati ideja ir pietiekami nopietns signāls visiem, kuri allaž akli paļāvušies uz NATO visvarenību. Turklāt, ja uz situāciju raugāmies kontekstā ar pagājušonedēļ alianses iznīcinātāju veikto Krievijas kara lidmašīnas eskortēšanu no Latvijas gaisa telpas un Maskavas aizvien neatmestajām iecerēm par raķešu izvietošanu Kaļiņingradā, secinājums rodas pats no sevis – mums līdzās joprojām dzīvo gana spēcīgs un neaprēķināms «ķepainis», un pēdējais laiks par prioritāti izvirzīt pienācīgu valsts ārējās robežas apsardzību. Citādi varam piedzīvot dienu, kad pirms transatlantiskā monstra lidmašīnu pacelšanās pie Zilupes un Ludzas jau klaudz mazdraudzīgu Maskavas karakalpu dubļainie zābaki…
