Jelgavā sācis darboties eksperimentālais laikmetīgās dejas projekts.
«Studijas «Intriga» dalībniekiem laikmetīgo deju pasniedzu jau četrus piecus gadus, bet radās doma šo iespēju šogad piedāvāt arī citiem. Pērn izvērtās laba sadarbība ar tautas deju ansambli «Diždancis», kas svinēja 30 gadu jubileju. Iestudējām priekšnesumu laikmetīgās dejas formā, tad sapratu, ka Jelgavā būtu cilvēki, kam tas interesētu,» stāsta horeogrāfe Sintija Siliņa, iepazīstinot ar deju, kura akcentē dabiskas kustības brīvību, spēju improvizēt, apzināt savu ķermeni trīs dimensijās, piesaistot dažādus mākslas veidus, piemēram, video, mūziku, vizuālo mākslu un literatūru.Zināt fizikas likumusUzņemšana dalībai laikmetīgās dejas projektā jau sākusies. «Pievienoties var jebkurā brīdī, ja vien ir iekšēja motivācija to darīt, tomēr aicinu jauniešus, kuriem būtu kaut nelielas priekšzināšanas dejā,» turpina horeogrāfe, mudinot nebaidīties, bet uzzināt un izprast. «Laikmetīgā deja vērsta uz dabiskām ķermeņa kustībām, spēju izmantot visus dabas likumus – gravitāciju, inerci, paātrinājumu un palēninājumu,» skaidro Sintija, piebilzdama, ka šis dejas novirziens attīstījies no modernās dejas, kas pagājušā gadsimta sākumā tika uzskatīta par lielu novitāti. Savukārt sapratne, kā spēj darboties ķermenis, nāca līdz ar jogas tehnikas izplatību Eiropā. Vēl klāt horeogrāfija, kas kustībās ievija konkrētu ideju, un laikmetīgā deja gatava!Saista vides horeogrāfija«Viens no impulsiem, kāpēc sāku šo projektu, bija vēlme iestudēt kādu noteiktu stāstu. Sākumā attīstīsim laikmetīgās dejas tehniku un tad paralēli darbosimies arī ar improvizāciju un kompozīcijas uzdevumiem, lai dejotājus ievestu otrajā plāksnē, ka deja nenozīmē tikai ātrāk, lēnāk, plašāk un plastiskāk kustēties, bet arī domāt, ieiet tēlā, iztēloties. Mani, piemēram, saista vides horeogrāfija, un Jelgavā būtu daudz tādu vietu – parku, ielu –, kur iziet, mēģināt izmantot šo vidi un aizsniegt caur to publiku,» tēlo S.Siliņa. Viņa uzsver, ka dejas tapšanā liela nozīme ir arī dejotājiem, kaut gan galvenais noteicējs, protams, ir horeogrāfs. «Man patīk ņemt no viņiem, jo viņi pirmkārt būs tie, kas to izpildīs.»Dejo kopš bērnībasSintija deju un īpaši tās laikmetīgo novirzienu par savu sauc jau vairākus gadus. «Man dejot vienmēr paticis – esmu piedalījusies gan sporta, gan tautisko deju kolektīvā. Reiz kādā «Liesmiņas» koncertā redzēju uzstājamies «Intrigas» lielās meitenes un sapratu – šo man vajag mācēt! Vasarā izlasīju sludinājumu, ka studijā uzņem jaunus dalībniekus un uz savu galvu aizgāju, mammai pavēstot tikai tad, kad vajadzēja maksāt par nodarbībām. Man toreiz bija astoņi deviņi gadi. Tā esmu palikusi «Intrigā», bet jau mainītās pozīcijās, jo tagad esmu pasniedzēja un horeogrāfe,» stāsta S.Siliņa, kas kustību studējusi Kultūras akadēmijā un piedalās vēl citos projektos, kas saistīti ar laikmetīgo deju. Piemēram, «Dejas anatomijā», kas pulcē profesionālus šā mākslas veida pārzinātājus.
