Kā vērtējat ieceri ieviest valstī obligāto veselības apdrošināšanu?
Solveiga Ābola, Jelgavas slimnīcas valdes locekļa vietniece ārstniecības jautājumos:Kad veidojās atjaunotā Latvijas brīvvalsts un tika dibināta Latvijas Ārstu biedrība, gan Pēteris Apinis, gan brāļi Vētras aicināja ieviest obligāto veselības apdrošināšanu, taču kaut kādu iemeslu dēļ tas nenotika. Galvenais jautājums ir – ko liksim zem šīs apdrošināšanas? Domāju, ja Latvijā būtu normāli funkcionējoša ekonomika, viss būtu kārtībā. Manuprāt, iecere nav slikta, jautājums – vai tā īstenojama tieši tagad? Varbūt labākos, kaut vai ne pašos «treknajos», gados šī sistēma būtu ieviesta veiksmīgi. Visa pamatā ir jautājums – vai cilvēkam ir darbs un vai viņš spēj par šo apdrošināšanu maksāt? Nepieciešami profesionāli ekonomisti, kas ministrijas līmenī spētu saskatīt šo sistēmu skaitļos, zinātu, kas, cik un par ko spēs maksāt. Diemžēl pie mums labas idejas mēdz sagrozīt tā, ka tās nedarbojas vai tiek apzināti bremzētas. Vai, ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu, nepastāv risks medicīnai nonākt zem apdrošinātāju diktāta? Ne par ko nav jābrīnās… Dina Kurzemniece, SIA «Jelgavas pils aptieka» valdes locekle:Ja vien cilvēkiem netiek paaugstināts izdevumu slogs, iecere ir atbalstāma, galvenais – lai neceļ nodokļus. Turklāt šī apdrošināšana varētu izpausties kā, piemēram, noteiktas sociālo iemaksu summas papildu novirzīšana veselības aprūpes vajadzībām. Šādu apdrošināšanu vajadzēja ieviest «treknajos» gados, tad, domāju, sistēma būtu sākusi darboties veiksmīgi, savukārt pensionāriem varētu noteikt tādu kā solidaritātes principu. Taču šajā brīdī maksājumus nedrīkst celt, sabiedrības reakcija būs viennozīmīgi negatīva. PVN jau ir paaugstināts, vēl runā par mājokļa nodokli. Tā nedrīkst pret tautu izturēties! Jāpārdala jau iekasētie nodokļi, jāmazina lielais ierēdņu skaits un viņu algas. Ideja par apdrošināšanu daudzās valstīs darbojas, pastāv tā sauktā uzkrājošā apdrošināšana, un veselības problēmu gadījumā šo naudu var izmantot. Jārisina arī jautājums, vai būtu ieviešams vienots maksājums vai, piemēram, noteikts procents no ienākumiem. Turklāt valstij jānodrošina, lai sistēma būtu caurspīdīga un to nevarētu izmantot iedzīvošanās nolūkā. Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka apdrošinātāji bieži vien dažādas nianses izmanto savā labā. Ilva Koškina, ģimenes ārste:Vienmēr esmu atbalstījusi obligāto veselības apdrošināšanu, taču ir svarīgi, kā to īsteno. Nedaudz apšaubu, vai šis maksājums būtu jāievieš kā nodoklis, jo tādā gadījumā nauda aizplūdīs turpat, kur visi nodokļi, un nekas nemainīsies. Veselībai zināmu summu no sociālajām iemaksām jau novirza, un – kur tā nauda paliek? Kur ir līdzekļi no slēgtajām slimnīcām? Varbūt, lai tas nekļūtu par jaunu maksājumu visiem, būtu jādod iespēja veselības apdrošināšanas polises iegādāties arī fiziskām personām, jo daudzi uzņēmumi no tām atsakās. Vienīgā kompānija, kas polises piedāvā fiziskām personām, par tām prasa trīs reizes vairāk, nekā izmaksā ķirurģiska operācija. Tā ka ir nepieciešams noteikts pārejas periods. Obligātā veselības apdrošināšana pastiprinātu konkurenci starp ārstiem, jo pašreizējā situācija kvalitāti neceļ. Maksājumiem noteikti jāiet caur privātām kompānijām, bez valsts iejaukšanās, citādi, kas zina, tas nozīmēs teju jaunas ministrijas veidošanu. Valstij tikai jānosaka spēles noteikumi un jāuzrauga to ievērošana. Lai arī Latvijā visādi brīnumi notiek, es tomēr ceru uz veselo saprātu.
