«Pārmaiņas mūzikas skolās ir nobriedušas. Labi, ka beidzot par to sāk runāt,» rezumējot iespaidus par Jelgavas Mūzikas skolā notikušo Zemgales mūzikas skolu direktoru sapulci, teic Ozolnieku un Sidrabenes apvienotās mūzikas skolas direktore Dina Tauriņa.
Sapulce organizēta sakarā ar nākamgad plānoto kultūrizglītības reformu, kas paredz skolu audzēkņus dalīt pēc spējām, apvienot mācību priekšmetus un citus jauninājumus.Kultūras ministra padomnieks Egīls Šēfers klāstīja, ka pagaidām notiek vēl «nenošauta lāča dalīšana». Tikai decembrī kļūs zināms, vai 2010.gadam paredzētā astoņu miljonu latu mērķdotācija pašvaldību mūzikas un mākslas skolām netiks apgriezta.Reformas saturā tiek virzīta virkne jauninājumu. Piemēram, Kultūras un radošās industrijas izglītības centra darbinieces Jolantas Klišānes minētais un Somijā jau praktizētais «karuselis» jaunāko klašu audzēkņiem – viņiem dota iespēja izmēģināt vairākus mūzikas instrumentus. Interešu izglītībā ieviešot principu «nauda seko skolēnam», rodas iespēja tā sauktajā bērnu skolā (kur mācās skolēni līdz 9.klasei) līdz pat pilngadībai mācīt talantīgus audzēkņus, kuri nevēlas mācīties mūzikas vidusskolā.Pēc Jelgavas Mūzikas vidusskolas direktora vietas izpildītāja Artūra Puķīša domām, sen nobriedusi ideja dalīt audzēkņus programmās. Reformā iestrādātās normas paredz vairāk apdāvinātajiem un centīgākajiem audzēkņiem, kuri vēlas kļūt profesionāli mūziķi, mācīties paplašinātā programmā (1120 stundu gadā), bet tiem, kas grib muzicēt tikai sava prieka pēc, pietiktu ar 840. Jāpiebilst, ka pirmā programma paredzēta piektdaļai audzēkņu.
