Administratīvā tiesa novembrī ieplānojusi turpināt skatīt kooperatīva «Latraps» prasību pret Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienestu (LAD) un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par 1,5 miljonu valsts atbalsta maksājuma atteikumu saistībā ar atbalstāmās biodegvielas kvotu. Kooperatīva un valsts iestāžu strīds neatrisināts ilgst otro gadu, tādēļ piektdien, kad Ministru prezidents tikās ar «Latraps» vadību, abas puses vienojušās, ka tiesvedībā būtu jāpanāk mierizlīgums. Kāda būs tā cena, pagaidām netiek spriests.
Valsts finansiāli atbalstāma kvota biodegvielas ražošanai kooperatīvajai sabiedrībai «Latraps» tika piešķirta 2007. gadā, toreiz tā lēma Zemkopības ministrija un Ministru kabinets. Kvota tika piešķirta, pamatojoties uz «Latraps» iesniegumu, kurā jau toreiz bija norādīts, ka biodegvielu ražos Dānijā no kooperatīva biedru Latvijā izaudzētajiem rapšiem. «Kooperatīva mērķis bija sākt ražot kvalitatīvu biodegvielu, tādējādi pievienojot vērtību zemnieku izaudzētajai produkcijai,» «Ziņām» atzīst «Latraps» juriste Inese Singelmane.Latvijā ražot liedzis birokrātijas slogsDiemžēl tajā laikā tikt pie biodegvielas ražotnes tepat mūsu zemē gan finansiālu apsvērumu, gan birokrātiskā sloga dēļ kooperatīvam bija praktiski neiespējami. Latraps» rapšus no Latvijas izveda un biodegvielu Dānijā saražoja, taču no valsts apsolīto atbalstu par kvotas izpildi nesaņēma. Kāpēc tā? Atbalsta izmaksu administrē LAD, kas par saražoto apmēru iegūst ziņas no ražotāja jeb «Latraps» un iegūtos datus salīdzina ar VID rīcībā esošajiem datiem. Tā kā «Latraps» biodegvielu ražoja Dānijā, Latvijas VID rīcībā šādu datu nav, un no Dānijas valsts nodokļu administrācijas iegūto informāciju kaut kādu iemeslu dēļ negrib atzīst nedz VID, nedz LAD. «Formāli «Latraps» pašlaik iestrēdzis taisnības meklējumos,» saka I.Singelmane, tādēļ kooperatīvs vērsies Administratīvajā tiesā, taču būtībā strīds esot problēma pašai valstij. Sanācis, ka Zemkopības ministrija un Ministru kabinets (kas kvotu piešķīra un uzskatīja, ka ražotne Dānijā nav šķērslis) cīnās pret LAD (kas principiāli neatzīst ministrijas un valdības lēmumu atbalstīt «Latraps» biodegvielas ražošanu Dānijā) un VID, kas savukārt «nemāk atrast īstos vārdus», lai no Dānijas nodokļu administrācijas saņemto informāciju nodotu pareizā formā LAD rīcībā. Mūsu valsts tiesību normas nepieļauj tiesvedību administratīvajā procesā starp valsts dažādām institūcijām, jo pašā pamatā tā ir viena persona (pats pret sevi nevar tiesāties). Tādēļ, kā uzsver kooperatīva juriste, tā «Latraps» nevar pārliecināt strīdā iesaistītās valsts institūcijas pieņemt loģiskus un vienotus lēmumus, jāveic garš tiesāšanās process. Kaut arī jau pienākusi 2009. gada otrā puse, strīds joprojām nav atrisināts. Dombrovskis: tiesāšanās nav izdevīga abām pusēmMinistru prezidents Valdis Dombrovskis, Elejā tiekoties ar kooperatīva vadību, secināja – tiesvedībā vēlams panākt izlīgumu. «Latraps» un valsts savstarpējā tiesāšanās saistībā ar atbalstāmās biodegvielas kvotām nav izdevīga abām pusēm, secināja premjers, atzīstot, ka šī problēma bijusi viena no galvenajām sarunu tēmām, pēc kā valdības vadītājs un uzņēmuma vadība vienojušies strādāt pie iespējamā mierizlīguma.«Man jāatzīst, ka valsts atbalsta politika biodegvielas ražošanai bijusi nepārdomāta un grūti pamatojama daudzos aspektos,» aģentūrai LETA sacījis V.Dombrovskis, pieļaujot, ka tieši tāpēc sākusies ieilgusī tiesāšanās. Premjers secināja, ka jāuzlabo kārtība saistībā ar biodegvielu atbalsta intensitāti. Viņš pauda cerību, ka vietējo biodegvielas ražotāju iespējas uzlabos arī kopš 1. oktobra noteiktais obligātais biodegvielas piecu procentu piejaukums degvielai, kuru pārdod degvielas uzpildes stacijās.Arī «Latraps» gatavs piekāpties Kaut arī valsts iestādes ar savu rīcību radījušas zaudējumus, «Latraps» Staļģenē uzbūvējis ekonomiski pamatotu biodegvielas ražotni un no sava mērķa un pastāvēšanas būtības – radīt papildu iespējas zemniekiem izaudzētās produkcijas pārstrādei – negrasās atkāpties. ««Latraps» nekavējoties pieņemtu iespēju izbeigt visus ap biodegvielas kvotu sāktos tiesvedības procesus ar izlīgumu un koncentrētu spēkus rītdienas darbiem, nevis vakardienas strīdu risināšanai,» apgalvo kooperatīva vadības pārstāve. Tomēr «Ziņu» jautājumu, kāda būtu izlīguma cena un vai kooperatīvs uzstāj saņemt minēto pusotru miljonu latu, «Latraps» pagaidām nekomentē. «Pašlaik neko precīzāku nevaram teikt. Tas nebūtu pareizi un korekti pret visām konkrētajā jautājumā iesaistītajām pusēm,» piebilst kooperatīva sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Krauze.
