Laiks un nauda – divas dzīvē svarīgākās lietas, kuru cilvēkam dzīvē vienmēr būs par maz, līdz ar to abas kļūst par nozīmīgāko kritēriju arī taupības un ekonomijas kontekstā. Kurā brīdī kurai dot priekšroku – tas gan ir sarežģītāks un dažbrīd pat pašam izvēles izdarītājam grūti izskaidrojams lēmums. Jādomā, no ekonomiskā viedokļa savulaik samērā muļķīgs varēja izskatīties Jelgavas – Rīgas transporta posms, kurā ar desmit minūšu intervālu abos virzienos ripoja pa mikroautobusam ar «padsmit» braucējiem salonā, bet no vairāk nekā divdesmit pasažieru vilciena reisiem, kas kursēja pa sliedēm turpat līdzās, lielā daļā vagonu vīdēja pa divām trim pasažieru galviņām. Kaut arī biļešu cenas vilciens piedāvāja lētākas, cilvēki acīmredzot deva priekšroku laika ekonomijai vai vismaz ilūzijai par to, jo pārspriedumiem, cik īsti ietaupīts šajās piecās ceļā mazāk pavadītajās minūtēs, vai tas atsver lielāko tēriņu un citkārt sastrēgumos pabojātos nervus, parasti laiks vairs netika šķērdēts. Sak, gan jau tirgus pats visu noliks savās vietās.Tomēr laika gaitā izrādījies, ka sabiedriskā transporta jomā Latvijā «tirgum» nemaz tik viegli ar to nolikšanu neiet – pēdējos gados biļešu cenas mainījušās gan uz augšu, gan (retāk) arī uz leju, maršrutu tīkli skatīti un pārskatīti, taču cilvēki joprojām sūdzas, ka netiek darba un citās darīšanās, bet vienlaikus kopējā pasažieru plūsma konsekventi samazinās un pārvadātāju zaudējumi aug.Arī ceļa posmā uz galvaspilsētu un atpakaļ Jelgavas Autobusu parka mikriņi kursē retāk un vilcieni brauc reizi stundā, taču pasažieru izvēles attiecība palikusi iepriekšējā. Šķiet, «tirgum» ar saviem lētākā un pievilcīgākā piedāvājuma paņēmieniem arī beigusies izdoma un nu tas tā paprasti «iedunkāts» – šajās dienās pieņemts Autotransporta direkcijas lēmums slēgt vairākus autobusu reisus vietās, kur paralēli iet vilciens.
