Semināri par daudzdzīvokļu namu renovācijas darbiem daudzās pilsētās, arī Jelgavā, notiek regulāri. Taču tā vien šķiet, ka milzīgo «kastīšu» atjaunošanu, uz ko unisonā aizgūtnēm mudina vesela svīta speciālistu, realitātē virkne amatpersonu labprāt nemaz nesteidzinātu.Ik pa laikam izziņotās tikšanās ar speciālistiem izceļas ar kaut ko līdzīgu organizatoriskai muļķībai kaut vai norises sākuma laika dēļ, kas, kā likums, ir darba laikā, kad tā sauktās mērķauditorijas pārstāvjiem ierasties nav iespējams. Tādējādi visai labi iecerētais pasākums pārvēršas par «sviesta kulšanu» un laika kavēkli nestrādājošajai sabiedrības daļai, bet tam atvēlētajās telpās dominē pašvaldības un semināra organizatoru pārstāvji, kas pāris atnākušajiem var pastāstīt ierastos tekstus par siltināšanas milzīgo nozīmi, prezentēt kārtējo namu pārvaldīšanas jautājumiem veltītā izdevuma numuru un ievilkt ķeksīti ailē par vēl vienu semināru.Kāds labums no šādas norises? Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras direktors var par savu galveno funkciju dēvē iedzīvotāju pārliecināšanu kļūt par partneriem un veidot tiltu uz ES līdzekļu saņemšanu. Taču, ja tiek runāts pustukšā telpā, šos līdzekļus nāksies nevis vest pār tiltu, bet uz augšu savilktām bikšu starām nest pa vienai eiro paciņai.Viss varētu būt citādi, ja vien šādu semināru organizētāji nepaļautos tikai uz to, ka iedzīvotāji tā apmeklēšanai «izmantos pusdienu pārtraukumu», kas, lai cik tas nebūtu dīvaini, parasti tomēr nesākas pulksten 11. Rezultāts – līdz pēdējam samazināta pasākuma pieejamība. Tikpat labi varētu organizēt simtgadnieku salidojumu simtstāvīga debesskrāpja (bez lifta) augšējā stāvā un brīnīties par pieticīgo apmeklējumu…
