Trešdien «Ziņās» pabija Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas darbinieki, lai izteiktu savas domas par tāsdienas norisēm uzņēmumā.
Trešdien «Ziņās» pabija Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas darbinieki, lai izteiktu savas domas par tāsdienas norisēm uzņēmumā.
Maksātnespēju viņi atzina par loģisku līdzšinējās eksistences rezultātu un nenoliedza, ka pietrūcis enerģijas, lai izrautos no parādu jūga. Savulaik SIA «Jelgavas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca» nodibinājuši galvenokārt paši tās darbinieki, lai nepieļautu uzņēmuma likvidāciju. Pēc privatizācijas turpmākās pastāvēšanas un pārņemto parādu (vairāk nekā Ls 800000) samaksāšanas cerības bijušas saistītas ar agrākajiem sakariem ar Krievijas un Ukrainas uzņēmumiem, kā arī nodomu paralēli nodarboties ar kokapstrādi. Taču attiecības ar Krieviju un Ukrainu pajukušas. Turienes uzņēmumi LMR palikuši parādā. Kokapstrādes produkcijai noiets īsti nav atrasts.
Pagājušajā gadā nodibināti sakari ar Vācijas firmu par eirokonteineru izgatavošanu. Decembrī aizsūtīta pirmā izmēģinājuma partija. Iekārtu produkcijas izgatavošanai pieticis, bet tehnoloģiskais aprīkojums bijis nepilnīgs. Vācija izteikusi pretenzijas, bet sadarbības iespējas nav noraidījusi. Domāts par apjoma nodrošināšanu. Iespējams, tempi nav bijuši pietiekami. Reizēs, kad saņemts kāds pasūtījums, visi spēki veltīti tikai tā izpildei, jo tas ļāvis izmaksāt nelielas algas.
Janvārī sagatavota nākamā konteineru partija, bet tuvākajā laikā LMR apmeklējumu pieteicis vācu firmas pārstāvis. Nu acīmredzot viss pagalam.
Cilvēki piekrīt, ka pārorientēšanās nākusi par vēlu. Tomēr LMR strādājošie nav apmierināti, ka pārstāvji no otra Jelgavas mašīnbūves uzņēmuma tagad ar LMR varēšot izrīkoties pēc sirds patikas. Proti, arī LMR administratora Pētera Bila vadītā Mašīnbūves rūpnīca eksportējot analogus eirokonteinerus uz Vāciju, gan citu firmu. Jau tad, kad LMR nodibinājusi sakarus ar Rietumiem, no Mašīnbūves rūpnīcas atskanējusi viena otra replika. Tagad tiek lēsts, ka Mašīnbūves rūpnīcai būtu izdevīgi pārtvert LMR sadarbību. Tāpēc cilvēki LMR administratora amatā vēlētos neitrālu personu.
P.Bilu vairums LMR strādājošo trešdien vaigā skatījuši pirmo reizi. Toties viņa galvenā palīga izvēli Mašīnbūves rūpnīcas galvenā inženiera un kādreizējā LMR direktora Nikolaja Savina personā atzīst par visai loģisku. Kurš gan labāk pārzina rūpnīcu! Kad N.Savins atstājis rūpnīcu, vairums palicēju atviegloti nopūtušies. Taču atmiņā saglabājusies toreizējā nevērīgā attieksme pret strādniekiem. Nu viņš atkal atgriezies uzņēmumā kā noteicējs.
Vairāki darbinieki ar N.Savinu LMR sastapušies otrdienas pievakarē. Ar kādu vīru, kas par kolēģi saukts vismaz 15 gadus, saskrējušies gaitenī. Parunājušies, bet no administratora palīga nav atskanējis neviens vārds par to, ka nākamajā dienā uz darbu var nenākt, jo durvis būs aizzīmogotas. Nākamajā rītā kabinetā tikt bijis liegts. Savukārt kāds cits vīrs otrdien saņēmis orderi par atvaļinājuma naudas izmaksāšanu. Kad ceturksni pirms pieciem iegriezies kasē, N.Savins smējis, ka ir jau par vēlu.
Vai N.Savins tā vispār varēja rīkoties? Vai notikušais cilvēkiem nebija cilvēciski jāizskaidro? Taču tas nav noticis. Aizzīmogojamās durvis administrators naktī no otrdienas uz trešdienu pratis atrast, toties ziņojumu dēli pie caurlaižu telpas nebija pamanījis, līdz strādājošie vēlējās visiem pieejamā vietā redzēt tiesas pieņemtos lēmumus. Nākamajā rītā kārtību pie caurlaides «diriģējis» kādreizējais direktors, kurš joprojām pārvalda tikai krievu valodu. Cilvēciskas sarunas un paskaidrojuma vietā administrators ieteicis visiem lasīt likumus.
