Šonedēļ Jelgavā un Jelgavas novadā, kā arī Ozolnieku novadā darbu sākuši pirmie bezdarbnieki – «stipendiāti», kas palikuši bez iztikas līdzekļiem, jo viņiem beidzies arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš. Jelgavas novadā vislielāko ieinteresētību izrādījusi Kalnciema pagasta pārvalde, kas nodarbina jau desmit bez darba palikušos, bet kūtrākie izrādījušies vilcenieki, septembrī nodarbinot tikai vienu cilvēku, taču nupat norīkojumi izsniegti vēl trim, kas sāks strādāt oktobrī. Darba praktizēšana pašvaldībās par ES naudu tiks nodrošināta vismaz līdz nākamā gada beigām. Mēnesī par paveikto nodarbinātajam tiek maksāta 100 latu stipendija – ja strādnieks būs uzcītīgs un darba devējs ar paveikto apmierināts, tā viņam pienāksies pusgadu. Lai arī šajā programmā pieteikušās visas pašvaldības, piedāvāto darba vietu skaits joprojām ir mazāks, nekā ES gatava apmaksāt. Nauda būtu, nav darba vietu«Projekts veiksmīgi sākts, taču varētu vēlēties, lai pašvaldības izveidotu vēl ap 200 papildu jaunu darba vietu, jo bezdarbnieku skaits, kas varētu un vēlētos strādāt stipendiju darbu, ir lielāks nekā piedāvātās iespējas. Mūsu pilsētā un abos novados ES gatava apmaksāt darbu 1479 bezdarbniekiem, bet pašvaldības piedāvā vien 1243 vietas – tātad 236 cilvēku gaida un vēl cer,» stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles referente Jūlija Lovkova. Viņa piebilst, ka ES projektā aktīvi iesaistījušies visu pašvaldību bezdarbnieki, izņemot Vilci, kur stipendiju darbam pieteicās 12 cilvēku, bet septembrī sāka strādāt tikai viens, taču jau oktobrī darbā gatavi iesaistīties vēl trīs bezdarbnieki.Pozitīvs piemērs ir Kalnciems, kur šonedēļ dažādos darbos jau aktīvi iekļāvušies desmit vietējo iedzīvotāju. Kalnciemā bez darba palikuši 550. «Saraksts ar gribētājiem strādāt ir ļoti garš, tāpēc meklēsim iespēju izveidot vēl papildu darba vietas. Daudziem ir lieli komunālie parādi, ģimenēs aug bērni, bet iztikas līdzekļu ir ļoti maz, tāpēc kaut 100 latu mēnesī viņiem ir būtisks atspaids,» pārliecināta pagasta pārvaldes vadītāja Gaļina Koroļova. Viena no prasībām ir, ka darba vietai jābūt izveidotai no jauna un stipendijas saņēmējs nevar strādāt atbrīvota cilvēka vietā. Visvairāk iedzīvotāju tiek nodarbināti kā sētnieki un palīgstrādnieki. Bezdarbnieka statusa īpašnieks stipendiju darbu var strādāt ne ilgāk kā sešus mēnešus. Ja darba devējs nav apmierināts vai citu iemeslu dēļ «stipendiāts» nevar turpināt strādāt, viņa vietā nāk cits. Katrā pagasta pārvaldē ir organizators, kurš kontrolē stipendijas bezdarbniekus, aizpilda dokumentus, apkopo rezultātus un iesniedz tos NVA. Projekts neliedz strādāt arī invalīdiem, ja vien cilvēkam darbu veikt neliedz veselības stāvoklis. Jelgavā stipendiju darbos iesaistīti vairāki invalīdi.Daudzus neapmierina atlīdzībaLai arī Vilcē izveidotas sešas darba praktizēšanas vietas, aizpildītas tās nav. «Informācija no novada Domes nāca pēkšņi un negaidīti. Kamēr vēl Nodarbinātības valsts aģentūrā nokārto nepieciešamos dokumentus, paiet laiks. Interesi par stipendiju darbu izrādījuši 12 bez darba palikušo, lai gan Vilcē to ir gandrīz 60,» teic Vilces pagasta pārvaldes vadītāja Anda Duge un piebilst, ka cilvēki tiks iesaistīti kapu sakopšanas darbos (pagastā ir četras kapsētas), teritorijas uzkopšanā un sociālajā aprūpē. Diemžēl daudzi bezdarbnieki ir ne vien slinki, bet arī izvēlīgi, jo tikai par 100 latu atalgojumu atsakoties strādāt.
