1939. gada 30. oktobrī toreizējais Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis aizdedzināja jaunās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas zināšanu lāpu, un šajā gadā LLU gatavojas 70 gadu jubilejas svinībām. Jau vēsturiski bija konkrēti mērķi un nākotnes vīzijas, kas lika augstskolai atdalīties no Latvijas Universitātes, un tika sekmīgi īstenoti gan padomju okupācijas gados, gan 1990. gadu sākumā pēc neatkarības atgūšanas, gan arī pēdējos gados. Patlaban izskanējusī informācija par LLU likvidēšanu radījusi spriedzi gan mācībspēkos, gan studējošajos, kuri izvēlējušies LLU un studijas Jelgavā, kas izsenis uzskatīta par studentu galvaspilsētu. LLU vienmēr valdījusi īpaša gaisotne, un baumas par tās zaudēšanu ir jauns trieciens cilvēkiem, kuri jau spiesti pieņemt nosacījumus par būtisku finansējuma samazinājumu. Papildus minētajiem argumentiem jāapsver arī vairāki citi faktori. Nereti esam dzirdējuši uzskatu, ka augstskolām jāveicina sadarbība ar pārstāvētās nozares speciālistiem. LLU personālam un studējošajiem izveidojušies labi kontakti ar pārraudzības institūcijas – Zemkopības ministrijas – un tās pakļautības iestāžu darbiniekiem, kā arī pētniecības institūtiem un privātajiem nozares uzņēmumiem. Jaunās Latvijas Universitātes radīšana neveicinās minētās sadarbības attīstību, turklāt, ņemot vērā līdzšinējo sadarbību ar Zemkopības ministriju, praktiski nav iedomājama atrašanās Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā. Nav arī izprotama zemkopības, kā arī citu nozares ministru un plānošanas reģionu pārstāvju, kuru pārziņā ir augstākās izglītības iestādes, neiekļaušana darba grupā, lai izstrādātu priekšlikumus reformu veikšanai augstākajā izglītībā un zinātnē. Diskutējama ir arī augstākās izglītības eksportspējas palielināšana, apvienojot augstskolas vienotā universitātē. Jau patlaban tiek norādīts uz Latvijas zemajiem rādītājiem augstākajā izglītībā («Webometrics» starp 100 labākajām Centrālās un Austrumeiropas augstskolām atrodamas trīs atsevišķas Igaunijas augstskolas (Tartu Universitāte ir 8. vietā, Tallinas Tehniskā universitāte – 30. vietā un Tallinas Universitāte – 87. vietā), trīs Lietuvas, arī patstāvīgi strādājošas, augstskolas (Kauņas Universitāte – 42. vietā, Viļņas Universitāte – 43. vietā un Viļņas Tehniskā universitāte – 45. vietā), bet Latviju šajā simtniekā pārstāv vien Latvijas Universitāte (56. vieta). Apvienojot Latvijas Universitāti ar citām valsts augstskolām, Latvijas augstākās izglītības reitingi nebūs garantēti labāki. Uzskatu, ka kopīgiem spēkiem jādomā par Rīgas un reģionālo augstskolu atbalstīšanu un finansējuma palielināšanu augstākajai izglītībai, kas patlaban Latvijai uz vienu studentu ir viszemākais ES, saglabājot labu sadarbību un veselīgu konkurenci starp augstākās izglītības mācību iestādēm. Ārpus Rīgas ir tikai sešas valsts augstskolas, to skaitā trīs universitātes, un Zemgalē ir viena starptautiski akreditēta universitāte, kurā ir 78 akreditētas un licencētas studiju programmas tādos unikālos studiju virzienos kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, ainavu arhitektūra un citi. LLU studē aptuveni 7000 studentu, no tiek vairāk nekā 2000 ir pilna laika pamatstudiju programmu budžeta studenti. Vienotas universitātes radīšana prasīs ievērojamus finanšu resursus pašreizējā ekonomiskajā situācijā, kad līdzekļu samazinājums tiek piemērots gan augstākajai izglītībai un zinātnei, gan citām nozarēm. Savukārt maza būs cerētā līdzekļu ekonomija, ņemot vērā reģionālo augstskolu lielo teritoriālo izkliedi. Apgrūtināta būs arī administratīvā darbība. Turklāt LLU, kā arī citu reģionālo augstskolu likvidēšana neveicinās reģionālo attīstību, kas ir būtisks nosacījums kopējai ekonomikas izaugsmei. Ņemot vērā ierobežoto pašvaldību finansējumu, problemātiska ir arī reformu scenārija ieviešana – «kļūt par pašvaldību augstskolām». Izvērtējot atsevišķu programmu nodrošināšanā nepieciešamo materiāli tehnisko bāzi, riskanta ir arī scenārija paredzēšana – «valsts augstskolas nodot privatizācijai», kas nesekmētu materiālietilpīgo studiju programmu attīstību.Iespējamie risinājumi varētu būt – veidot reģionu augstākās izglītības, zinātnes un tehnoloģiju klāsterus, sekmējot Latvijas Universitātes sadarbību ar reģionālajām augstskolām, biznesa inkubatoriem, tehnoloģiskajiem centriem, kā arī uzņēmumiem, taču vienlaicīgi saglabājot katras pārstāvētās institūcijas identitāti. Tomēr aicinu nesasteigt lēmuma pieņemšanu un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņus, kā arī apspriest tās ar visām ieinteresētajām pusēm, respektīvi, iesaistītajām institūcijām.
