Pozitīvais ir tas, ka mums ir brīvība un jāspēj tikai izmantot savas labās idejas. To pierādīja šī nedēļa, kad veiksmīgi izdevās atjaunotās Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas 20 gadu jubilejas nedēļas sarīkojumi – izstāde Sabiedrības integrācijas biroja telpās, Frederika Šopēna mūzikas koncerts Jelgavas muzejā, vēl šodien būs dievkalpojums katoļu katedrālē un koncerts kultūras namā. 1989. gadā, kad atjaunojām no 1934. līdz 1940. gadam pastāvējušo Poļu savienības Jelgavas nodaļu, mūsu iespējas bija pieticīgākas. Taču spēku deva apziņa, ka atjaunotā Latvijas valsts atbalsta nacionālās minoritātes. Es gan arī padomju laikā nekautrējos sabiedriskās vietās runāt ar saviem tuviniekiem un tautiešiem dzimtajā valodā. Taču daudzus Jelgavas poļus dzīve bija attālinājusi no savām nacionālajām saknēm. Tagad to kopšanai ir lielāks atbalsts gan no savas valsts, gan vēsturiskās tēvzemes.Krīze nomāc. Nevar justies droši, arī strādājot augstiem sasniegumiem un tradīcijām bagātajā Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Samazinātas algas, sabiedrībā tiek virzīta doma, ka Latvijā būtu vajadzīga viena valsts finansēta universitāte, ka mūsu augstskolā jālikvidē lielākā daļa studiju programmu, kurām līdzīgas ir Latvijas Universitātē. Tad jau var izrādīties pieņemami, ka arī mana Vides un ūdenssaimniecības katedra būtu «jānoīsina», iekļaujot to Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē. Mēs gan atšķirībā no Rīgas kolēģiem gatavojam inženierus, kas tomēr ir cits virziens. Jācer, ka LLU izdosies saglabāt savu patstāvību arī turpmāk. Būdama katoliete, pagājušajā nedēļā sekoju līdzi pāvesta Benedikta XVI vizītei Čehijā, kas ir samērā ateistiska valsts. Neapšaubāmi pāvests ir drosmīgs un gudrs diplomāts. Ne velti Jānis Pāvils II viņu vēlējās par savu vietnieku.
