Pareiza āķīša izvēle veido aptuveni 70 procentu copes veiksmes.
Šis, no makšķernieku piederumiem vismazākais priekšmets, ir viens no galvenajiem veiksmīga loma iemesliem. Pēc pieredzes domāju un zinu, ka man piekritīs lielākā daļa copmaņu, pareiza āķīša izvēle veido aptuveni 70 procentu zivju pievilināšanas veiksmes. Droši vien daudzi varētu gribēt, lai tagad pieminu pareizo āķu iepakojumu nosaukumus un firmas, lai, neko daudz nefunktierējot, varētu sperties uz veikalu un iepirkt tos «pareizākos». Taču šoreiz tā nebūs, jo esmu secinājis, ka ļoti daudzi ražotāji tagad sākuši izlaist kvalitatīvus āķus, tāpēc pateikt, ka tieši tie vai citi ir labākie, nudien neņemos. Nedaudz iz vēstures Savulaik šos copei tik svarīgos sīkumiņus taisīja no dažādu putnu vai dzīvnieku smalkiem kauliem. Āķus centās arī izgrebt no dzīvnieku ragiem un nagiem. Izrakumos atrasti arī akmens āķi, bet, iestājoties metāla laikmetam, tā mantiņa jau sāka pilnveidoties un tagad sasniegusi mūsdienās redzamo līmeni. Taču pat šajā laikā vispopulārākie, kvalitatīvākie un asākie āķīši dažādu iemeslu dēļ ātri vien notrulinās un tāpēc bieži jāmaina. Kas to nedara, tam nereti nākas brīnīties, ka it kā cope bija stabila, piecirst izdevās laikus, bet zivs uz āķa noturējās vien dažas sekundes vai vispār netika aizķerta. Pieredze rāda, ka, pat noķerot aptuveni 50 mailes ar vienu āķi, tā spice notrulinās, un āķītis jāmaina. Tā iemesls ir zivju kaulainās mutes.Kā izdarīt izvēli Āķiem ir dažādi izmēri, izliekumi, formas un kājiņas diametri. Ir plakanās galvas un gredzentiņi. Izšķir vismaz piecas dažādas nokrāsas. Izvēle milzīga un precīzu āķa aprakstu katrai zivij nez vai kāds ņemsies ieteikt. Jāteic, ka visu nosaka makšķernieka pieredze un praktiskās iemaņas, jo bez eksperimentēšanas neiztikt. Pēc starptautiskās klasifikācijas ir tā – jo lielāks apzīmējošais skaitlis, jo āķītis ir mazāks. Kādreiz padomju laikos viss bija tieši pretēji, tāpēc vecāka gadagājuma makšķernieki joprojām nespēj pierast pie jaunās kārtības un pieredzējušiem makšķerēšanas piederumu veikalu pārdevējiem prasa nevis pēc skaitļa, bet zivs lieluma un sugas. Piemēram: «Man, lūdzu, āķīšus gruntsmakšķerei uz breksi.» Tad es parasti jautāju, cik lielu to zivi plānots noteiktā vietā ķert, – varbūt ir kāda informācija par šo vietu vai nesen tur pabūts, jo daudziem copmaņiem pat 350 gramu plicis skaitās nopietns breksis, bet atšķirība starp divu kilogramu smagu eksemplāru un kaut vai puskilogramnieku ir ļoti liela. Ļoti dažāda ir arī cope ar gruntsmakšķeri vai pludiņmakšķeri. Nemaz nerunāšu par štekermakšķeri, kur āķu izmēri ir ļoti kardināli mazāki par abiem iepriekš minētajiem. Daudz ko ietekmē ēsma, ko spraudīsim uz āķa, ja uz maza āķīša uzliksim, piemēram, naktstārpu, visdrīzākais rezultāts copes brīdī būs tāds, ka ēsmu kopā ar āķīti vienkārši izrausiet zivij no mutes. Arī otrādi būs ļoti jocīgi, ja, teiksim, karpu ceturtā numura āķim mēģināsim uzspraust kaudzīti motiļu. Runājot par āķa krāsu, vismaz manas subjektīvās domas ir tādas, ka tai nav nekādas nozīmes, kaut gan pavisam nesen likās, ka āķa nokrāsu vajadzētu pielāgot ēsmas tonim. Tomēr pieredze pierādījusi ko citu.Visiem ne asakas! Makšķerējot ar pludiņmakšķeri un ķerot baltās zivisLīdz 300 gramu zivīm (vīķes, raudiņas, pliči) vai tad, ja uz āķa liek baltos tārpus jeb mušu kāpurus vai motiļus, āķa lielums būs no 16. līdz 20. Savukārt asarim, karpiņai, sapalam vai karūsai mutes ir nedaudz lielākas, tāpēc šīs spurastes var pievilināt ar 14. numura āķīti.Aptuveni 500 – 600 gramu smagām raudām vai pličiem āķa izmērs būs no 14. līdz 16. Mazākais domāts «baltajiem» vai motilim, bet uz lielākā jau varēs uzspraust kādu mēslu slieciņu, bet uz āķa smailes – vienu vai divus baltos kāpurus. Savukārt karpām, asariem, sapaliem un karūsām būs nepieciešams no 12. līdz 14. izmēram. Taču te atkal daudz ko ietekmē ēsmas lielums.Zivīm svarā no kilograma līdz pusotram (pie tām pieskaitāmi brekši, karpas, sapali, asari, ālanti vai sazāni) āķa izmērs svārstās no 8. līdz 12. numuram. Pavisam citādi ir, ja visas šīs zivis ķeram ar gruntsmakšķeri. Tad katru no ieteiktajiem āķiem der nomainīt pret vienu vai divu izmēru lielākiem.Ir vēl dažādas nianses, ko derētu ņemt vērā. Izņemot karpu, visām pārējām zivīm cenšos likt pēc iespējas tievākus āķīšus, bet arī to kātiņa garumam ir liela nozīme. Piemēram, lietojot par ēsmu sliekas, izmantojam āķīšus ar garākiem kātiņiem, un vēlams, lai uz tiem būtu atskabargas. Svarīga ir arī ēsmas pareiza uzspraušana uz āķa. Ja tā smaile būs noslēpta, tad, ļoti iespējams, no tādām cietām ēsmām kā zirņi un kukurūza zivīm izdosies piecirtiena brīdī atbrīvoties. No savas pieredzes varu teikt pilnīgi droši, ka nav tādas ēsmas, kurās āķa smaile būtu jānoslēpj pilnībā. Atkailināta tā spice nebiedē zivi, bet copes rezultativitāti palielina gan.
