Aizvadītajā vasarā kādā Zemgales saimniecībā visi aptuveni simts lopi pārslimoja zarnu infekcijas slimību, no kuras divi teļi nobeidzās. Sākumā saimnieki bija neizpratnē, kā kaites ierosinātāji nokļuvuši lopu kūtī, taču vēlāk attapās, ka pirms nedēļas viņu fermā pabijis lopu uzpircējs. Tā kā svešinieks nebija aizsargtērpā, turklāt netika veikti dezinfekcijas jeb bioloģiskās drošības pasākumi, slimība nokļuvusi saimniecībā, inficējot visus lopus. Bioloģiskā drošība bija arī galvenais temats seminārā, ko Eiropas veterinārās nedēļas laikā piektdien Jelgavā rīkoja Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Kā «Ziņām» stāsta PVD Dienvid–zemgales pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis, semināru par bioloģisko drošību apmeklēja ap 70 interesentu, viņu vidū arī zemnieki un veterinārārsti, taču lopkopju atsaucība bijusi salīdzinoši neliela. Lai veicinātu izpratni par bioloģiskās drošības nozīmi lauksaimniecības dzīvnieku pasargāšanā no infekcijas slimībām, PVD seminārus «Bioloģiskā drošība dzīvnieku novietnēs» organizēja visā Latvijā. Elementāras higiēnas normasBioloģiskās drošības pamatā ir elementāru higiēnas prasību ievērošana – dzīvnieku novietnes apmeklētājiem pirms ieejas fermā jābūt iespējai nomazgāt rokas, dezinficēt apavus pirms un pēc kūts apmeklējuma, uzvilkt vienreiz lietojamo halātu un apavu uzlikas.A.Žilvinskis akcentē, ka visbiežāk lopi ar infekcijas kaitēm saslimst pēc kontakta ar meža un citiem savvaļas zvēriem. «Bīstamākā no slimībām ir trakumsērga, tāpēc lopkopjiem jāuzmana, lai ganāmpulks nenonāktu saskarē ar, piemēram, lapsām,» skaidro PVD pārstāvis. Ja pasargāt lopus no savvaļas dzīvnieku «apmeklējuma» varētu būt diezgan sarežģīti, vienkāršas higiēnas prasības gan personāls, gan novietnes apmeklētāji var ievērot bez lielas piepūles. «Uzņemot delegācijas, noteikti viesiem jānomazgā rokas, jālieto cepures un halātiņi,» saka A.Žilvinskis, piebilstot, ka pie lopu fermu ieejām vajadzētu izvietot apavu dezinficēšanas paklājiņus. Inficē, mērot nobarojumuBūtiskas sekas biznesam un peļņai var nodarīt ne tikai viesu delegācija, bet arī uzpircējs, kurš tikai noskatījis iegādājamos lopus, ar tausti pārbaudot teļu nobarojumu. Kādā Zemgales saimniecībā tādējādi «ienesta» zarnu infekcijas slimība, kas skāra visas ap pussimt govis un tikpat teļu. Lopiem piemetās caureja, ārstēšanās laikā nevarēja realizēt pienu, ievērojami līdzekļi tika izdoti dzīvnieku ārstēšanai, bet divi teļi nobeidzās. «Šis piemērs uzskatāmi parāda, ka profilakse ir lētāka nekā ārstēšana,» saka A.Žilvinskis, piebilstot, ka «visi lopkopji to saprot, bet ikdienā piesardzība piemirstas».Pēdējos gados slimību «ceļošanai» no valsts uz valsti vairs nav arī robežas un attālumi. Piemēram, Ziemeļīrijā nesen konstatēta cūku gripas pandēmija, šī kaite atklāta jau trīs cūku fermās, tādēļ mūsu cūkkopjiem jābūt īpaši uzmanīgiem, kad ciemos brauc radi vai paziņas no šīs valsts. «Nevajag laist fermā,» vienkāršāko piesardzības paņēmienu raksturo A.Žilvinskis.
