Sākot skolas gaitas sešu gadu vecumā, vispārējā izglītība tiks iegūta līdz pilngadībai, un pēckrīzes periodā darbaspējīgo iedzīvotāju skaits palielināsies par aptuveni 18 tūkstošiem – tas ir viens no skaļāk paustajiem pamatojumiem, kāpēc jau nākamajā mācību gadā lielie onkuļi mazajiem sešgadniekiem grasās plecos uzkraut smagās skolas somas. Turklāt, kā jau saskaņā ar pēdējo mēnešu labākajām tradīcijām, šī ideja pa citkārt šķēršļu pilnajiem valdības koridoriem izjoņojusi tādā ātrumā, ka vecākiem un skolotājiem atliek vien izbrīnā ieplest acis, saspicēt ausis un samierināties. Šajā valstī diskusijām nav laika!Piekrītu – nav īsti riktīgi, ka vispārējās skolas reglamentam nākas pakļauties 19 gadu veciem jauniešiem, kuros urd spēcīgs mudinājums uzņemties jaunus dzīves uzdevumus, kas varētu sniegt labumu arī valsts ekonomikai. Taču kāpēc šo darbaspējīgo iedzīvotāju skaita palielināšanu jāveic uz sešgadnieku rēķina, kuriem vairāk par kaligrāfisku burtu vilkšanu un rēķināšanu interesē rotaļas un spēles? Neticu, ka jaunajā mācību saturā, kura izstrāde patlaban norit ārprātīgā steigā, izdosies līdz galam precīzi iepīt šo trauslo vecumposma īpatnību. Tās salaušana savukārt draud izvērsties agresivitātē vai noslēgtībā dažus gadus vēlāk, lēš izglītības speciālisti.Bet pie mums labāk izdarīt un tad domāt – aizslēgt pusi lauku skolu, neņemot vērā, cikos būs jāceļas nabaga skolēnam, lai nokļūtu tuvākajā izglītības iestādē, apvienot mācību stundas bez iepriekšējas skolotāju sagatavošanas un nu arī palaist sešgadnieku skolā. Gan jau redzēs, kas no tā sanāks! Galu galā esam pieraduši pie mūžīgiem eksperimentiem, taču šoreiz sekas, domāju, būs emocionāli un finansiāli īpaši smagas. Vai tiešām mums nepietiktu ar 11 normāliem skolas gadiem?
