Zemgales apgabaltiesa civilprocesā sākusi izskatīt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas virsvaldes prasību pret Jelgavas Domi par īpašumtiesību atzīšanu un atjaunošanu uz nekustamo īpašumu Akadēmijas ielā 17, kas pirmās Latvijas brīvvalsts laikā piederēja vairs nepastāvošajai Sv. Trīsvienības baznīcas vācu luterāņu draudzei. Jau pirmajā sēdē lietas izskatīšana tika atlikta prasības nepietiekamas pamatotības dēļ. Pavisam virsvalde šajā tiesā iesniegusi četras līdzīgas prasības, kuras plānots izskatīt šogad.
Bijušā vācu luterāņu īpašuma Akadēmijas ielā 17 dabā vairs nav. Otrā pasaules kara postījumi ir noslaucījuši no zemes virsas visās četrās lietās pieprasītos vācu draudžu īpašumus. Arī mērnieki neziņā plātot rokas. Virsvaldes prasības apmierināšanas gadījumā pašvaldībai būs likumā noteiktā kārtībā vecais īpašums jākompensē ar zemi citā vietā. Kamēr vēl pirmā lieta par īpašumu Akadēmijas ielā 17 ir procesā, amatpersonas atturas no komentāriem. Advokāts Juris Narkēvičs neoficiāli piebilst, ka pēc būtības lietu varēja risināt administratīvā procesā, kas būtu vienkāršāk. Vērojot situāciju tiesas zālē, varēja spriest, ka arī Jelgavas Domes pārstāvis nebija noskaņots «asiņaini plēsties» ar luterāņu virsvaldi. Tomēr tiesnesis Intars Bisters tiesas sēdi pārtrauca, jo viņam vēl esot vajadzīgi papildu apstiprinājumi tam, ka arhibīskapa Jāņa Vanaga vadīto virsvaldi varētu atzīt par tiesīgu pārņemt neatjaunojušās Jelgavas Sv. Trīsvienības draudzes īpašumu.Virsvaldes Baznīcu īpašumu komisijas vadītājs Romāns Ganiņš norāda, ka minētās četras civilprasības Zemgales apgabaltiesā ietilpst virsvaldes 2005. gadā atsāktajā plānā par baznīcas īpašumu atgūšanu. Uz jautājumu, vai šie tiesas ceļā iegūtie līdzekļi nonāktu mācītāju algu izlīdzināšanas fondā, R.Ganiņš skaidri neatbildēja, vien noteica, ka nav jēgas dalīt vēl nenošauta lāča ādu.
