Reti kurš pacients, kas dodas uz Stankus doktorātu Dambja ielā 10 pie ķirurga un citiem ārstiem, zina, ka 2005. gada nogalē pabeigtā ēka aizvien nav pieņemta ekspluatācijā. Kaut arī pašvaldības komisija, izvērtējot objekta atbilstību projektam, ēkas īpašniekiem solījusi to pieņemt, pēc pāris dienām tomēr saņemts dokuments ar atteikumu.
Doktorāta saimnieki, tikai sākoties tiesvedībai, uzzināja – kad objekts bija gandrīz pabeigts, kaimiņos esošās Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Alberts Kokins Domes vadībai paģērējis, lai svaigi ierīkotā mašīnu stāvvieta tiktu pārveidota par gājēju celiņu uz tiesu. Pašvaldība viņa pēkšņajam aicinājumam iztapusi, tāpēc starp vietējo varu un doktorāta īpašniekiem sākušies un aizvien turpinās strīdi.Gājēju celiņa nemaz nav bijisPadomju laikos Dambja ielas apkaimē, kur tagad atrodas Jelgavas tiesas nams, bija izvietota karaspēka daļa. Lai tajā tiktu, autotransportam bija paredzēta brauktuve. Gājējiem bija caurlaižu punkts, kas dabā izskatījās kā neliela ēka, kurai var iziet cauri. 2003. gada martā Stankus doktorāta un tā meitasuzņēmuma SIA «Strelēcija» īpašnieki Anita un Oskars Stankus šo vietu noskatīja doktorāta būvei. Viņi iegādājās 352 kvadrātmetru lielo zemes gabalu, drīz vien no Jelgavas Būvvaldes arī uzzināja par apgrūtinājumiem, kuru vidū nebija gājēju celiņa par labu citam īpašumam. Gājēju ceļš šajā vietā nav iezīmēts arī SIA «Ģeometrs» topogrāfiskajā plānā, ko uzņēmums izgatavoja pirms doktorāta ēkas būvniecības. Tajā uzrādīts asfaltēts iebraucamais ceļš bez trotuāriem uz Jelgavas tiesas ēku. Arī vēlāk vismaz 12 aptaujāto jelgavnieku liecības un senāka laika fotogrāfijas rāda – uz tiesu gājēju ietvju nekad nav bijis.Tā kā zemes gabals ir salīdzinoši mazs, Stankus ģimene nolēma visā tā platībā būvēt doktorāta ēku, arī apgrūtinājumi to neliedza. 2004. gada februārī Jelgavas pašvaldība izsniedza arhitektūras un plānošanas uzdevumu, aprīlī jau bija gatavs būvprojekts. Pašvaldības vienīgais noteikums bija, ieklājot bruģakmeni, Dambja ielas pusē sakārtot ietvi, jo ēka atrodas blakus ielai. 4. lpp.1. lpp.Savukārt Būvvalde lika atbilstoši pilsētas apbūves noteikumiem un Latvijas būvnormatīvam tieši pie doktorāta jau pagalma daļā izbūvēt mašīnu stāvvietu. Citu prasību toreiz vēl nebija, «Ziņām» apliecina arī būvprojekta autore Ingrīda Pečkovska. Autostāvvietai iznomā zemi no pašvaldībasDoktorāts bez ierunām bija gatavs autostāvvietu izbūvēt. Tam vajadzēja papildu zemes gabalu, jo savu īpašumu atbilstoši projektam Stankus ģimene pilnībā apbūvēja ar vienu doktorāta ēku. Lai rastu risinājumu, Jelgavas Dome 2004. gadā SIA «Strelēcija» iznomāja 54 kvadrātmetrus zemes starp doktorātu un iebraucamo ceļu no Dambja ielas uz tiesas namu. Nomas līgumā kā zemes lietošanas mērķis norādīta autostāvvieta.Pašvaldības Būvvalde gan ēkas būvprojektu, gan autostāvvietas izveides plānu akceptēja, un varēja sākties būvniecība.Pašvaldība attopas, ka grib ietvi Kad 2005. gada decembrī gan doktorāta ēka, gan ietve Dambja ielas pusē un automašīnu stāvlaukums pie mājas bija pabeigti, ieradusies pašvaldības Būvvaldes komisija. Anita un Oskars Stankus apgalvo, ka viņiem solīts objektu pieņemt ekspluatācijā. Taču 21. decembrī tapušajā dokumentā redzams atteikums. Pēc pāris nedēļām toreizējais pašvaldības izpilddirektora vietnieks (tagad – vicemērs) Vilis Ļevčenoks norādījis, ka SIA «Strelēcija» pienākums bijis gar doktorāta ēku izbūvēt arī gājēju celiņu. Doktorāta saimnieki par to bija neizpratnē, jo nevienā no pašvaldībā saskaņotajiem būvprojektiem ietve iebraucamā ceļa malā nebija paredzēta, turklāt pašvaldība pati bija noteikusi 54 kvadrātmetru zemes gabala nomas mērķi, proti, autostāvvietas ierīkošanu. Arī valsts standarti par autostāvvietas lielumu neļautu tur vēl izveidot ietvi.Iejaucies tiesas priekšsēdētājsStankus ģimene 2006. gada sākumā vērsās Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot tiesu atcelt pašvaldības lēmumu un likt pieņemt ēku ekspluatācijā. Tiesas sēde notika tikai pēc gada. Līdz tam laikam doktorāta saimnieki uzzināja, ka kopš 2005. gada novembra notikusi sarakste starp pašvaldību un Jelgavas tiesas priekšsēdētāju A.Kokinu, kura darba vieta atrodas blakus doktorātam. Domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam adresētajā vēstulē A.Kokins izteicies – lai gan darbi jau pabeigti, tomēr nepieciešams «atļaut brīvu gājēju pārvietošanos gar doktorāta ēku, aizliedzot tur novietot automašīnas». Viņš arī paģērējis, lai tā īpašniekiem tiktu uzdots izbūvēt gājēju celiņu līdz pat tiesai. Uz jautājumu, kādēļ vēstulē rakstījis, ka gājēju celiņš tur bijis jau iepriekšējos gados, kaut arī tāda nebija, A.Kokins «Ziņām» aizbildinās, ka pirms četriem gadiem tapušajā vēstulē rakstīto neatminas. Pašvaldība neminstinoties izdabājusi tiesas priekšsēdētāja iegribai. V.Ļevčenoks iesniegumu nodevis Būvvaldes vadītājai Initai Dzalbei, norādot: «Lūdzu steidzīgi dot risinājumu gājēju celiņa izbūvei, kas tiks veikts par budžeta līdzekļiem. Organizēs aģentūra «Pilsētsaimniecība».» Arī vēstulē A.Kokinam V.Ļevčenoks vēsta, ka tas tiks izdarīts.O.Stankus atceras, ka novembrī Dambja ielā 10 pat ieradušies strādnieki, kuri otrpus iebraucamajam ceļam un jaunajai autostāvvietai (pretī doktorāta ēkai) izveidoja bruģētu ietvi. Taču vienā no vēstulēm domei A.Kokins norādījis, ka trotuāra iekārtošana iebraucamā ceļa pretējā pusē «ir neloģiska, jo gājēju absolūti lielākā daļa ierodas no pilsētas centra puses». Dienu pēc izbūvēšanas jaunā ietve tika likvidēta.A.Kokins ieteicis, ka pacienti gan varētu līdz ārstiem mērot tālāku ceļu, un ierosinājis izbūvēt stāvlaukumu iebrauktuves pretējā pusē, tomēr šo domu asi kritizē ēkas saimniece ķirurģe A.Stankus. Bieži pie viņas ierodas pacienti, kuriem veselības problēmu dēļ ir apgrūtināta pārvietošanās, arī cilvēki ratiņkrēslos, tādēļ stāvvieta līdzās doktorātam ir loģiska.Drīz pēc Būvvaldes solījuma, ka ēka tiks pieņemta ekspluatācijā, V.Ļevčenoks «Pilsētsaimniecības» direktoram Andrejam Baļčūnam un Būvvaldei rakstīja: «Lūdzu nepieņemt ēku ekspluatācijā.» Kā redzams, pašvaldības vadības rīkojums ticis izpildīts. Vai tiesa bijusi godīga?Pirmajā instancē Administratīvā rajona tiesa tiesneses Irinas Kaļiņinas personā pieņēma doktorāta saimniekiem nelabvēlīgu lēmumu, secinot, ka vietējā vara rīkojusies pareizi. Taču jānorāda, ka ēkā Dambja ielā 12 biroja telpas no A.Kokina vadītās Jelgavas tiesas īrē advokāts Andrejs Kaļiņins, minētās tiesneses vīrs. Telefonsarunā «Ziņām» viņš apgalvoja, ka par šo tiesvedību neko nezina, un uz jautājumu, vai tiesnese I.Kaļiņina ir viņa radiniece, atbildēja īsi: «Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt.» Apgalvo, ka dokumenti falsificētiAnita un Oskars Stankus uzsver, ka līdz pat doktorāta būvniecībai pašvaldība nav prasījusi gar ēku ierīkot gājēju celiņu. Noprotams, ka projekta plānā tas parādījies tikai pēc tam, kad to pieprasīja A.Kokins. Arī projekta autore būvinženiere I.Pečkovska «Ziņām» atzīst, ka «ietve projektā parādījās vēlāk». Līdz pat 2005. gada rudenim arī aģentūra «Pilsētsaimniecība» nav prasījusi Stankus ģimenei pie ēkas izveidot ietvi. Taču vēlāk uzradušies aģentūras toreizējās satiksmes drošības speciālistes Dzidras Stašas sagatavoti tehniskie noteikumi, kas it kā paredz trotuāra izveidi. Stankus apgalvo, ka tādus nemaz nav redzējuši. Administratīvā apgabaltiesa vēlāk atzinusi, ka uz dokumenta nav norādīts tā autors, turklāt tas reģistrēts nevis atsevišķi, bet gan kā papildu dokuments vienam no tiem, ko Stankus tiešām saņēmuši. Gatavi turpināt cīņuO.Stankus uzskata, ka «Pilsētsaimniecība» šos pēkšņi uzradušos noteikumus falsificējusi. To sarunā ar «Ziņām» noliedz aģentūras direktors A.Baļčūns: «Nekad neesam viltojuši dokumentus. Šajā lietā nav pat mūsu intereses, mēs esam tikai izpildītāji.»To, ka «Pilsētsaimniecība» un pašvaldības Būvvalde ir tikai izpildītāji, uzsver arī doktorāta pārstāvis O.Stankus. «Tās kalpoja tikai kā instruments pašvaldības atbildīgo amatpersonu rokās, lai jebkuriem līdzekļiem panāktu A.Kokina ambiciozās prasības izpildi,» uzskata O.Stankus. Jelgavas pašvaldība par šo tiesvedību izsakās atturīgi. Preses sekretāres Egitas Veinbergas sagatavotajā komentārā teikts: «Būvvalde nepieņem ekspluatācijā objektu, jo konstatētas atkāpes no akceptētā tehniskā projekta. Ir izbūvēta stāvvieta iepriekš bijušā gājēju celiņa vietā, kas padarījusi gājēju nokļūšanu uz tiesas ēku Dambja ielā 12 par nedrošu.» Pirmās tiesu instances negatīvo lēmumu SIA «Strelēcija» pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Tā nolēma, ka doktorāta ēka jāpieņem ekspluatācijā. Pašvaldība šo lēmumu pārsūdzēja Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kas iepriekšējai tiesai lika to skatīt atkārtoti. Administratīvā apgabaltiesa nolēma SIA «Strelēcija» prasību noraidīt. Stankus ģimene to pārsūdzējusi, jo pēdējo gadu laikā noritējušās tiesvedības dēļ būtiski esot cietis ārstes darbs. Tā kā doktorāts nav pieņemts ekspluatācijā, vairāki ārsti nolēmuši šo ēku pamest, zaudēti sadarbības partneri un klienti. ViedokļiAnita Stankus, ķirurģe, Stankus doktorāta īpašniece Izskatās – lai ar pašvaldību saglabātu labas attiecības, tā kaut kādā veidā ir jāatbalsta. Vismaz divas reizes pirms doktorāta ēkas pabeigšanas esmu saņēmusi signālus, ka man ir kādam jāmaksā. Teicu, ka nemaksāšu, jo nevienam kādu papildu pateicību neesmu parādā. Visa šī pašvaldības rīcība pēdējos gados ir mana mūža darba pazemojums. Vilis Ļevčenoks, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Tā kā būvniecības laikā pie doktorāta ēkas ierīkots tikai mašīnu stāvlaukums, bet ietvei vietas nebija, sākotnēji izrādīju labestību pret Stankus doktorātu un piedāvāju gājēju celiņu izbūvēt otrā pusē iebraucamajam ceļam. Kokina kungs to noprotestēja, tāpēc ietve netika ierīkota. Tiesa, kas pieņēma Stankus ģimenei labvēlīgu spriedumu, kļūdījās.Alberts Kokins, Jelgavas tiesas priekšsēdētājs Ne esmu bijis iniciators gājēju celiņa izbūvei uz tiesas ēku. Manuprāt, tas bija plānots arī projektā. Jā, vēstuli pašvaldībai uzrakstīju tikai pēc tam, kad doktorāts jau bija uzcelts un autostāvvieta ierīkota, taču uzskatu, ka mūsu būvvalde ne vienmēr savu darbu izdara tā, kā vajag. Varbūt tāpēc ietve nav tikusi izbūvēta jau laikus.
