Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektors Juris Skujāns intervijā Evitai Puriņai un Gaitim Grūtupam.
– Nesen Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš nāca klajā ar vairākiem piedāvājumiem, kā reorganizēt augstskolas, piemēram, visas universitātes apvienojot vai veidojot pa vienai katrā reģionā. LLU izrādījusi asu pretestību, tostarp sākusi parakstu vākšanu pret. Kāpēc esat tik noraidoši?Joprojām uzsveru, ka mēs pildām divas funkcijas. Esam Latvijas mēroga universitāte, jo no 78 programmām aptuveni 40 ir tādu, ko var apgūt tikai pie mums. Tās galvenokārt saistītas ar lauksaimniecību, un atbalsts nāk no Zemkopības ministrijas. Otra – esam vienīgie arī reģionā. Piemēram, ar informācijas tehnoloģijām saistītajā specialitātē, sociālajā, arī pedagoģijā. Arī šīs zinātnes ir vajadzīgas reģionam, un, piemēram, informācijas tehnoloģijas, manuprāt, nepieciešamas jebkurā universitātē. Tām ir liela saistība ar citām fakultātēm, tās palīdz attīstīt kapacitāti. Jo augstākas tehnoloģijas, jo vairāk nepieciešama šāda sadarbība. – Neviens droši vien negrasās apšaubīt jūsu minētās 40 specifiskās programmas. Atstājot tikai lauksaimniecības specialitātes, mēs atkal kļūstam par akadēmiju. – Varbūt krīzes laikā tas tiešām būtu risinājums? 40 kilometru tālāk var apgūt visas jūsu minētās specialitātes. Tagad visi domā par koncentrāciju, bet nedomā par studentiņu. Kāpēc cilvēkam no Bauskas, Dobeles jāskrien uz Rīgu, kur ir dārgāka dzīve, kur viņš pēc augstskolas beigšanas paliks strādāt, neatgriežoties savā pilsētā? Kāpēc neviens neaizdomājas par reģionu? – Varbūt tāpēc, ka valstij nav tik daudz naudas, lai uzturētu sešas universitātes uz nepilniem divarpus miljoniem iedzīvotāju.Šāds skaits ir ļoti normāls, absolūti normāls. Ir argumenti, ka simtniekā (domāts Centrāleiropas un Austrumeiropas mēroga universitāšu reitings «Webometric» – red.) ir trīs universitātes no Lietuvas, trīs no Igaunijas, mums – viena. Vai mēs tagad figurēsim tikai ar to vienu? Pašlaik labākā – Latvijas Universitāte, šķiet, ir 58. vietā. Ja tai pievieno citas, var gadīties, ka Latvija vairs nav simtniekā.– Mērķis, visticamāk, ir nevis būt augstāk reitingā, bet uzlabot augstākās izglītības līmeni.Jā. Dodiet naudu! Salīdzinājumam piemērs: Dānijas Tehniskās universitātes budžets ir aptuveni 420 miljoni eiro, Rīgas Tehniskās universitātes aptuveni 15 miljoni latu (aptuveni 21 miljons eiro) savukārt LLU budžets ir 6,2 miljoni latu (aptuveni 9 miljoni eiro). Mēs esam absolūti pēdējā vietā finansējuma ziņā Eiropā. Absolūti pēdējā! Šogad LLU budžets samazināts par 49 procentiem, un tagad pavīdējis, ka nākamajā gadā augstākajai izglītībai tas saruks vēl par 31 procentu. Ja citi brauc jaunākā modeļa «Mercedes», bet mēs pārvietojamies ar žiguli, kuru pa treknajiem gadiem esam uzlabojuši, – paldies, Dievam, inženierzinātnēs esam pacēluši materiāli tehnisko bāzi tā, ka varam runāt par kopīgiem pētījumiem ar ārvalstu zinātniekiem – tagad, nogriežot finansējumu, mums jāpārsēžas zaporožecā. Un tad kāds grib teikt – apdzeniet mersedesu! Nu nenotiek tā! Otra lieta – ja tagad koncentrē visu naudu vienā centrā, tad Eiropas fondi arī būs vienā. Samazinoties budžetam, no kā atbrīvosies – no centra vai no filiālēm? Līdz ar to paliek tikai Rīga. Augstskolas reģionos, kur būs maksas studijas, noturēsies tik ilgi, cik noturēsies. Arī maksas studijas neviens nesaglabās. Finanšu līdzekļi netiek doti, un jau tagad studenti sāk veselām grupām gatavoties un braukt mācīties uz ārzemēm. Paši dzenam sevi strupceļā. Pirmās, protams, tiks nogrieztas filiāles, līdz ar to reģionālajām augstskolām obligāti jāvāc paraksti un jācīnās par to variantu, ko mēs, universitātes, piedāvājam.Arī rektoru viedokļi smagi dalās. No sešām universitātēm piecas ir pret vienoto modeli, viena – LU – ir par. Bet tās rektors mūs pārstāv tālāk darba grupā, kurai jāsagatavo reformas augstākajā izglītībā. Tajā nav neviena pārstāvja no ministrijām, kas kūrē citas augstskolas. Nav Zemkopības, Kultūras, Veselības ministrijas – par ko tas liecina? Cik šie ministri ir informēti par to, kas notiek? Arī reģionu pārstāvju nav.Ja paskatāmies karti, redzam, ka augstskolu nav par daudz. Jaunieši atdzīvina pilsētu, ienes tajā dzīvību, īpaši tie, kas tajās paliek un veido reģiona attīstību. Ja mēs no Jelgavas izņemsim LLU, tad, domāju, tā paliks krietni tukšāka. – Diez vai kāds vēlas LLU izņemšanu no Jelgavas. Tagad jūs runājat par negatīvajiem scenārijiem un sakāt – dodiet naudu! Bet naudas nav, un droši vien vairāk neviens nedos. Kāds ir risinājums?Nē, nauda ir! Es aicinu darīt vairākas lietas. Pirmkārt komisijai jāaktivizē Augstākās izglītības likuma pieņemšana. Sākām to apspriest tad, kad mani pirmoreiz ievēlēja par rektoru, tātad pagājuši piecarpus gadu. Likumā ir svarīgs punkts – īpašumi. Igaunijā uzreiz, kā valsts kļuva atkal neatkarīga, universitātēm atdeva pirmskara īpašumus. Pēc tam tos, kas tika izveidoti padomju laikā. Igaunija pārveidoja savu augstskolu struktūru, kaut ko pārdeva, kaut ko uzbūvēja no jauna un krietni atrāvās. Mēs to nevaram atļauties. – Jūs to saistāt ar īpašumu atgūšanu?Tā ļauj ņemt kredītus. Īpašumus, kas kļūst lieki, var realizēt, kaut ko uzbūvēt no jauna. Ja jums ir īpašumi, tad saprotat, kāpēc pašu pelnīto naudu tajos ieliekat. Mēs remontējam, uzturam, bet jebkurā mirklī var tos paņemt. Plašāka saimnieciskā darbība mums ir absolūti nepieciešama. – Pirms jaunā mācību gada, kad LLU finansējums bija sarucis teju par pusi, jūs sacījāt, ka saglabāsiet to pašu kvalitāti. Izdarīt to, ja budžets ir tik ļoti samazināts kā jums – nezinu, kurai institūcijai vēl tā ir, – šķiet, ir neiespējami. Tas rada iespaidu, ka līdz šim dzīvots pārāk lepni. Mēs, protams, nevarēsim pilnībā saglabāt kvalitāti. Piemēram, ģeoloģijas prakses, kas notika otrā Latvijas malā, kur vienā vietā ir liela augšņu daudzveidība, tagad tiks rīkotas tepat. Visvairāk samazināts atalgojums, taču pasniedzēji strādā, tāpat kā kādreiz jau strādājuši par ļoti mazām algām. Tagad uz svētkiem personāls bija un ies bezalgas atvaļinājumos – uz novembra svētkiem vienu nedēļu, Ziemassvētkos uz divām. Visiem, izņemot akadēmisko personālu, kur slodzes atšķiras atkarībā no lasīto kursu skaita, ir 0,9 slodzes. To neuzskatu par normālu situāciju. Ja runā par kvalitātes saglabāšanu, ļoti centīsimies un to izdarīsim, bet, ja runā par apvienošanos, tā ceļot līmeni, tad paliek spēkā teiktais par automašīnām. Tas attiecas uz visu augstāko izglītību Latvijā. Pašlaik gatavojamies atgriezties laikā, kad nebija doktorantu. Tikko beigsies lielās stipendijas, viņu vairs nebūs. Mēs arī nesaprotam, kāpēc doktorantam noteiktas tik lielas Eiropas Sociālā fonda stipendijas. Ja tās būtu uz pusi mazākas, varētu saņemt divreiz lielāks studentu skaits un tas būtu arī saprātīgāk. Profesora alga tagad ir 826 lati «uz papīra» par slodzi, un doktoranti – Eiropas Sociālā fonda stipendiāti – saņem 800 latu bez nodokļiem, kas ir vairāk par viņiem. Ja nonāks līdz tam, ka budžetu samazina vēl par 31 procentu, tad profesoram varētu būt 495 lati un asistentam – 203 lati. Lai kāds mani pārliecina, ka jaunietis, kas beidzis maģistrantūru, ies strādāt pa 203 latiem, lai sava mūža galā, kad būs uzkrājis pietiekami daudz zināšanu, kļūtu par profesoru un pelnītu 500 latu.– Līdz ar īpašumiem un plašākas saimnieciskās darbības iespējām ir vēl kādi risinājumi?Jāattīsta visa Latvija, ne tikai Rīga. Universitātēm jābūt kā centriem, kas saista zinātnisko potenciālu ap sevi. Jābūt sadarbībai starp augstskolām, runājot pie viena galda, nevis, esot pakļautiem zem viena centra. Vajadzētu arī notikt sadarbībai starp universitātēm un institūtiem saistībā ar dārgajām iekārtām, kurās aiziet ļoti daudz naudas. Ir tāda aparatūra, ko tiešām nevajag katrai augstskolai. Pašlaik tāda sadarbība jau sāk veidoties. – Jelgavas mērs Rāviņš pirms vēlēšanām teica, ka līdz šim pilsēta nav pietiekami izmantojusi LLU zinātnisko potenciālu un sadarbojusies ar to, lai veicinātu vietējo uzņēmumu attīstību, jaunas darbavietas. Jūs tam piekrītat?Negribu teikt, ka nav bijusi pietiekama sadarbība, bet to varētu vēl kāpināt. Viena daļa jauniešu no LLU varētu doties uz to pašu biznesa inkubatoru. Pilsētā ienāk jaunās tehnoloģijas, un pagaidām to apgūšanai no ārzemēm tiek ņemti līdzi savi speciālisti, bet tehnoloģijas var apkalpot arī mūsu cilvēki. Mums ir studiju programma «Mašīnu projektēšana un ražošana», kas var gatavot speciālistus jaunajām rūpnīcām. Sākums ir, un sadarbība jāturpina. – Vai Jelgava ir studentu galvaspilsēta?Tā vienmēr tāda bijusi, un to mēs ik gadu redzam Studentu dienās. Turklāt aptuveni katrs devītais cilvēks pilsētā ir students, un tas ir jūtams. Aizbrauciet uz vietām, kuras jaunieši pametuši, un redzēsiet, ka tās pamazām apsūno un viss iet uz galu. Negribu pieļaut, ka tādās pilsētās kā Valmierā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī, arī Jelgavā iznīktu studentu kustība. LLU valsts budžeta dotācija 2009. gadā – 6,3 miljoni latu (samazināta no plānotajiem 12,3 miljoniem latu) Plānotā dotācija 2010. gadā – 4,9 miljoni latu (Zemkopības ministrijas jaunākie dati) Vairāk nekā 7000 studentu, no tiem 40 procentu – zemgalieši 1200 darbinieku, no tiem 277 – vēlētie mācībspēki
