Aģentūra «Pilsētsaimniecība», kā arī vairāku daudzstāvu māju iedzīvotāji noraida dzīvnieku draugu ieceri uzstādīt pilsētā vairākas kaķu mājas, prognozējot, ka tās veicinās liela skaita klaiņojošo kaķu koncentrāciju vienuviet.
Jau ziņots, ka jaundibinātā Jelgavas Dzīvnieku aizsardzības biedrība pirmo māju uzstādījusi Stacijas ielas apkaimē. Biedrības aktīvisti iecerējuši, kā šādi iespējams labāk apzināt klaiņojošos dzīvniekus un organizēt viņu sterilizāciju. «Tuvējo māju iedzīvotājiem būs iespēja vairs nebarot kaķus, kur pagadās, jo šim mērķim tiks ierādīta konkrēta vieta,» «Ziņām» sacīja Dzīvnieku aizsardzības biedrības Jelgavā valdes priekšsēdētāja Anna Jesereviča. Tomēr viedokļi par jaunievedumu dalās. «Klaiņojošie kaķi ir problēma arī mūsu sētā, īpaši pie miskastēm, kur tie klīst bariem. Bet ne jau ar kaķu mājām problēmu atrisinās. Nauda jāiegulda, piemēram, dzīvnieku izķeršanā, jo, cik zinu, arī tam naudas pilsētā trūkst, un sterilizācijai – tādus kaķus arī no patversmes cilvēki ņems savā aprūpē. Kas notiks, kad tie pulcēsies baros, nelabā balsī ņaudēs un plēsīsies?» jautā Vītoliņa kungs.«Cietīs iedzīvotāji»Ideja izpelnījusies arī aģentūras «Pilsētsaimniecība» kritiku. Dzīvnieku uzturēšanas uzraudzības speciāliste Rita Voicehoviča atsaucas uz Jelgavas pašvaldības noteikumiem par mājdzīvnieku uzturēšanu Jelgavā. «Mūsu uzdevums ir nepieļaut, ka tiktu pasliktināti tuvējās apkaimes iedzīvotāju komforta apstākļi, jo šo kaķu māju uzstādīšana var izraisīt lielu skaitu klaiņojošo kaķu koncentrāciju barošanas vietā. Dzīvnieki, iespējams, izvēlēsies mitināties kaķu mājas tuvumā, līdz ar to var rasties antisanitāri apstākļi, troksnis, smaka, cilvēku vai dzīvnieku sakošanas gadījumi, slimu dzīvnieku parādīšanās un tamlīdzīgas situācijas,» viņa norāda. Aģentūras «Pilsētsaimniecība» direktors Andrejs Baļčūns piebilst, ka šādu māju uzstādīšana jāsaskaņo ar zemes īpašnieku un šajā gadījumā tā nav pašvaldība. «Ideja varbūt nav slikta, ja vien tās atrastos vietās, kur netraucē cilvēkiem. Dzīvnieki barības vietas atradīs ātri vien, pat ja tās nebūs daudzdzīvokļu mājas pagalmos,» skaidro A.Baļčūns. Iespēja uzturēt kārtībuIdeju par apsveicamu sauc Jelgavas Veterinārmedicīnas izglītības centra pārstāve un Jelgavas Dzīvnieku patversmes darbiniece Unda Ģēģere. «Tā ir lieliska iespēja, kā uzraudzīt un regulēt dzīvnieku populāciju. Ārzemēs šādas kaķu mājas un šo dzīvnieku barotavas sauc par «cat cafe» (notīrīts laukums vai grīda zem mazas nojumītes, kur izvietot ēdamā un dzeramā trauciņus), ko uzrauga brīvprātīgie vai aktīvisti. Parasti tās noliek lielveikalu vai restorānu tuvumā, starp daudzdzīvokļu mājām. Tantiņām ir iespēja piepildīt savu vēlmi – barot minčus un vietu uzturēt kārtībā, speciālisti var uzraudzīt populāciju, izķert slimos dzīvniekus, sterilizēt, vakcinēt un palaist brīvībā. Viss ir civilizēti, ne kā pie mums – dzīvnieki pulcējas pie miskastēm vai zem māju logiem,» U.Ģēģere skaidro un piebilst, ka ideju atbalsta arī klīnikas veterinārārsti. Viņa gan norāda, ka daudzdzīvokļu namu pagalms, iespējams, nav pati piemērotākā vieta un jāmeklē neitrālāka, uz kuru kaķi būtu ar mieru nākt arī no liela attāluma. U.Ģēģere stāsta, ka šāda māja uzstādīta arī Flandera ielā Rīgā un darbojas veiksmīgi.
