Ja no 15. novembra līdz 1. martam erozijas ierobežošanas atbalstam pieteiktie lauki būs aizņemti ar ziemājiem vai zālāju, Zemgales lauksaimnieki par katru hektāru līdz nākamā gada vidum saņems 23 eiro jeb 16 latu.
Šogad Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs apakšpasākumā «Erozijas ierobežošana» kopumā saņemti 7207 iesniegumi, informē LAD sabiedrisko attiecību speciāliste Vineta Jansone. Zemgales reģionālās Lauksaimniecības pārvaldes ES tiešo maksājumu daļas vadītājs Jānis Vilmanis vēsta, ka no Zemgales trim rajoniem saņemti nepilni 500 iesniegumu. Tas ir aptuveni tikpat, cik iepriekšējās pieteikšanās reizēs. Līdz 20.oktobrim lauksaimnieki savā iesniegumā ir tiesīgi veikt labojumus vai papildinājumus, ja tādi nepieciešami. Šogad atbalsta likme ir 23 eiro (16 latu) par hektāru nitrātu vides jutīgajās teritorijās (Zemgale) un 40 eiro (28 lati) par hektāru pārējā Latvijas teritorijā. Pretendējot uz atbalstu, lauksaimniekam, kurš uzņēmies saistības erozijas ierobežošanā, jāizpilda divi svarīgi nosacījumi. Pirmais – laika posmā no 15. novembra līdz 1. martam vismaz 70 procentiem no saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes jābūt aizņemtiem ar zaļajām platībām. Otrais – platības, par kurām uzņemtas saistības, turpmāk samazināt nedrīkst un tās jāpiesaka atbalstam līdz saistību izpildes termiņa beigām.Kā stāsta J.Vilmanis, mūsu rajonā dažās saimniecībās iepriekš konstatēts, ka lauki gan klāti ar zālāju, taču tas nav uzskatāms par sētu, jo audzis ilgāk par pieciem gadiem, tādējādi šādās platībās mazinājusies stiebrzāļu daudzveidība. Piebilstams, ka lēmumu par erozijas ierobežošanas maksājumu piešķiršanu lauksaimnieki pēc gala aprēķiniem saņems pa pastu. Šā atbalsta mērķis ir veicināt erozijas samazināšanu, palielinot veģetācijas noklāto platību proporciju lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kā arī veicināt augu barības vielu saglabāšanos augsnē.
