Tāpat kā vairums latviešu, jaunzēlandiešiem arī patīk nodarboties ar «iedzeršanas mākslu». Šoreiz gribētu pastāstīt par alkohola pieejamību un to, ko jaunzēlandieši dzer.
Man pašam alkohola pieejamība ir lielākā atšķirība starp Latviju un Jaunzēlandi. Tur nopirkt grādīgos var tikai licencētos dzērienu veikalos, bet lielveikalos dabūjams vien alus un vīns. Tas ierobežo konkurenci pārdevēju vidū, un dzērienu veikali var atļauties noteikt augstāku cenu. Alus un vīna cenas ir daudz pieņemamākas, jo lielveikali pastāvīgi cīnās savā starpā. Šā iemesla dēļ jaunieši un vidusšķira lielākoties izvēlas vieglos dzērienus.Ļoti atšķiras arī nepilngadīgo iespējas nopirkt alkoholu. Kad man bija 17 gadi un dzīvoju Latvijā, nevienā veikalā ne reizi man netika lūgts personu apliecinošs dokuments. Arī apmeklējot klubus, nekad netika pārbaudīts mans vecums. Zinu droši, ka nepilngadīgie te joprojām var diezgan viegli iegādāties grādīgos dzērienus.Jaunzēlandē noteikumi ir daudz stingrāki. Tāpat kā šeit lietot alkoholu atļauts no 18 gadu vecuma, bet pārdevējiem, bāru un naktsklubu apsardzei ir tiesības prasīt personu apliecinošu dokumentu ikvienam, kurš izskatās jaunāks par 25 gadiem. Ja policija bārā sastop nepilngadīgu uzdzīvotāju, tai ir tiesības iestādi sodīt ar līdz pat septiņiem tūkstošiem latu lielu naudas sodu. Atkārtotu pārkāpumu rezultātā bārs var tikt slēgts.Veikalā tikai ļoti retos gadījumos tiek pārdota tikai viena alus pudele vai kārba, kā tas notiek Latvijā. Patiesībā lielākajā daļā veikalu vienlaikus jāpērk vismaz sešas. Alu parasti pārdos sešu, 12 vai 24 345 mililitru tilpuma kārbu vai pudeļu iepakojumā, un lielākoties viena «sešpaka» maksā ap trim latiem. Jaunzēlandieši lepojas ar sevi kā vīna ražotāju tauta, un īpaši lepni ir par saviem «Sauvignon Blancs» and «Rieslings» vīniem. Par daudzu turīgu cilvēku hobiju ir kļuvusi mājas vīna darītavu izveide, un tas nozīmē, ka Jaunzēlandes vīna tirgus ir pārsātināts ar vietējo ražojumu. Patērētājiem tā ir lieliska ziņa, jo viņi var nopirkt laba vīna pudeli par četriem, sešiem latiem. Jaunzēlandē ir ierobežotas iespējas ražot stipro alkoholu. Ir pāris degvīna marku, piemēram, «42 Below» (nosaukums norāda uz Jaunzēlandes atrašanās vietu attiecībā pret ekvatoru), kuras ir arī starptautiski atzītas, bet lielākoties jaunzēlandieši lieto ievestus spirtotos dzērienus. Tomēr kopumā sabiedrībā stiprie dzērieni nav populāri, un degvīns tur nepavisam nav tik iecienīts, kā šeit Austrumeiropā.
