Dzīve dziļos laukos dažkārt šķiet tik pesimistiska un drūma.
Dzīve dziļos laukos dažkārt šķiet tik pesimistiska un drūma. Bieži vien pat nav kam palūgt palīdzību. Laukos katastrofāli trūkst labu medicīnas un veterinārmedicīnas speciālistu. Laikam jau tieši tādēļ lauku cilvēks pateicību parādā nepaliks, ja vien kāds viņam būs pasniedzis palīdzīgu roku.
Agrai Strautmanei no Elejas pagasta bēdas un raizes sagādāja viņas divi zirgi, kas bija sasirguši un jutās pavisam nelāgi.
«9. janvāra vakarā, aiznesot uz kūti sienu un sivēniem barību, atklāju, ka abi mani zirgi neēd ne sienu, ne maizi, ne auzas. Viens pat lāgā negribēja celties kājās,» vēstulē redakcijai rakstīja saimniece. «Vietējā vetārste tajā vakarā nebija mājās, izmisumā palīdzību devāmies meklēt uz Sesavas pagastu. Tur mums ieteica to meklēt Jelgavā. Tā arī darījām un pie abiem mūsu zirgiem atbrauca divi jauni dakteri – sieviete un vīrietis. Saslimušajiem zirgiem vetārsti veltīja apmēram divas stundas: ļoti rūpīgi izmeklēja, izdarīja kuņģa zondēšanu. Līdz beigu beigās izrādījās, ka zirgi saēdušies sasalušās cukurbietes. Dakteri no mums aizbrauca pusvienos naktī. Jau otrajā dienā mūsu zirgi jutās labi. Man gan radās aizdomas, ka viņi nemaz vēl nav diplomēti vetārsti, bet gan studenti – tik jauni abi ir.»
Vēstulē aprakstītie veterinārārsti ir Ivars Lūsis un Santa Buliņa – kvalificēti speciālisti, abi beiguši Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Abi jaunie cilvēki strādā Veterinārmedicīnas izglītības centrā, bet Ivars Lūsis ir šā centra direktors – pilns ideju, enerģijas un entuziasma. Ar viņu arī saruna par veterinārijas perspektīvām Jelgavā.
No vidzemnieka – par zemgalieti
Ivars nācis no Vidzemes puses. Pēc Valmieras vidusskolas beigšanas iestājies Lauksaimniecības universitātē un 1997. gadā to pabeidzis. Nu jau otro gadu viņš mācās doktorantūrā un cer iegūt zinātņu doktora grādu. Viņš pats smej, ka dažu gadu laikā no vidzemnieka pārtapis zemgalietī, jo patlaban Jelgavā viņu saista vairākas lietas un tik drīz viņš tās netaisoties pamest. Paralēli mācībām Ivars pilda arī Veterinārmedicīnas izglītības centra direktora pienākumus.
Viņš neslēpj, ka daudzi nesaprot, kādēļ izvēlēta tieši veterinārija, varbūt no viņa būtu iznācis labs cilvēku ārsts.
– Cik atceros, maniem vecākiem vienmēr bijusi paprāva saimniecība ar lopiem, – saka Ivars. – Dzīvnieki mani saistījuši jau kopš bērnības, tādēļ izvēlējos šo profesiju un to nenožēloju. Es daru to, kas tiešām man patīk. Veterināriju mācīties nav viegli, bet interesanti gan.
Studijās specializējies uz lielo dzīvnieku ārstēšanu, proti, govju medicīnu, doktorantūrā Ivars Lūsis to turpina: strādā pie tēmas «Mastīti un piena ražošana».
Ivars uzskata, ka nākotne laukiem varētu būt, bet šobrīd gan tur izskatoties gaužām bezcerīgi.
– Daudzi apstākļi liek domāt, ka laukos viss iet uz «grunti», bet to nedrīkst pieļaut, ir jāstrādā, lai tā nebūtu, – uzskata jaunais veterinārārsts. – Ja tā ir sistēma, kas zemniekam liek samazināt lopu skaitu un pārtikt tikai no ievestajiem ārzemju produktiem, tad, manuprāt, tā nav tālredzīga politika. Agri vai vēlu lauksaimniecības politikai vajadzēs mainīties. Pienāks laiks, kad būs vajadzīga pašiem sava ražošana un paši sevi ar saražoto nodrošināsim.
Viņaprāt, biežāk vajadzētu nākt kopā dažādiem speciālistiem, politiķiem un pašiem ražotājiem, lai spriestu, ko un kā darīt tālāk, lai sekmīgi attīstītu lauksaimniecības jomu.
Izbrauc tikai pie lielajiem dzīvniekiem
Pateicoties Dānijas karalistes Veterinārās asociācijas aktīvam atbalstam un līdzdalībai, Latvijā tapa Latvijas un Dānijas Veterinārmedicīnas izglītības centra projekts. Tā ietvaros desmit vetārstu desmit nedēļu mācījās Dānijā. Centrs tika atklāts pagājušā gada decembrī, un tajā pakāpeniski sāka attīstīties vairāki darbības virzieni. Centrā strādā Dānijā zināšanas papildinājušo desmit veterinārmedicīnas darbinieku, kas katrs specializējies kādā noteiktā jomā.
Līdz ar centra izveidošanos Jelgavā ir pastāvīgas iespējas veterinārārstus izsaukt pie lielajiem dzīvniekiem.
Centrā strādā dežūrārsts, kurš pēc izsaukuma pie lielajiem dzīvniekiem ieradīsies ar savu transportu. Pie pilsētnieku suņiem un kaķiem ārstu uz mājām izsaukt vēl nevar:
– Visur pasaulē cilvēki ir pārliecinājušies, ka slimam sunim vai kaķim vislabāk palīdzību var sniegt klīnikā, – saka Ivars. – Saimnieks var piezvanīt uz klīniku un brīdināt, ka ieradīsies ar savu slimo suņuku, šeit viss jau tiks sagatavots, un ārsti būs gatavi sniegt neatliekamo palīdzību. Tā kā mazajiem dzīvniekiem bieži ir vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās, dzīvnieku atvedot uz klīniku, ietaupīsies laiks, un slimniekam ātrāk varēs palīdzēt. Pie lielajiem dzīvniekiem, ko transportēt ir sarežģītāk, pēc izsaukuma ieradīsies dežurējošais ārsts, bet, ja būs nepieciešams, konsultācija tiks prasīta speciālistam.
Jelgavā atvērs zirgu slimnīcu
Ivars Lūsis teic, ka nākotnes plāni ir tie, kas palīdz dzīvot šodienas grūtajos apstākļos. Perspektīvā centrā plānots izveidot stacionāru zirgiem. Tajā strādās Latvijā labi pazīstamais veterinārārsts Juris Tolpežņikovs, jo nopietnas zirgu ārstniecības pietrūkst visā Latvijā. Tiek domāts arī par mazo dzīvnieku stacionāra izveidi un Latvijas labāko veterinārmediķu piesaisti centram. Šie stacionāri atvieglos dzīvnieku novērošanu un ārstēšanu, kā arī būs laba vieta studentu mācībām.
Centrā paredzēts organizēt veterināro speciālistu profesionālās mācības, kur katrs Latvijas veterinārārsts varēs papildināt zināšanas lekcijās un dažādos kursos. Jau tagad lekciju cikli ir katram no desmit Dānijā izglītību papildinājušajiem speciālistiem.
– Mēs esam gatavi lasīt lekcijas arī zemniekiem par viņiem aktuālām tēmām. Par govju atnešanos un nepieciešamajiem priekšdarbiem, lai viss notiktu sekmīgi, zemnieki pirmo lekciju noklausījās jau 28. janvārī, – sacīja centra direktors Ivars Lūsis.
