Jelgavniece Līga Dekmeijere stabili turas pasaules tenisistu simtniekā pāru spēlēs.
Šonedēļ noslēdzas pasaules Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) turnīrs Austrijas pilsētā Lincā, kur jelgavniece Līga Dekmeijere startēja pārī ar kanādieti Mariju Īvu Peletjē, bet nedēļu iepriekš viņu palaimējās sastapt Jelgavā. Šoreiz savu Latvijas apmeklējumu sportiste bija saīsinājusi un par to nebija informējusi pat vairākus draugus. «Biju nepilnas divas nedēļas. Esmu kļuvusi par tanti. Māsai (hokejistei Lailai Dekmeijerei-Trigubovai) piedzima dēliņš, ko nedaudz paauklēju – kad saņēmos drosmi paņemt sīci rokās. Pavadīju laiku ar bērniem un vecvecākiem Jelgavā, arī Rīgas omi apciemoju. Negribēju stresot, steidzoties ar visiem satikties, tāpēc daudziem pat nepaziņoju, ka esmu te,» Līga skaidro sava brauciena «slepenību».Šajā laikā viņa arī trenējās – gan tepat Jelgavas Tenisa centrā, gan ar Irinu Kuzminu Rīgā, Purvciemā.Gribētu dzīvot AmerikāPēc WTA datiem, Līga šogad līdz oktobrim nopelnījusi 50 177 ASV dolārus (23 684 latus). «No balvu fonda es arī dzīvoju, jo pašlaik man nav sponsora. Taču tas nebiedē, ja pēkšņi varētu aptrūkties naudas,» saka Līga. Viņa neslēpj, ka viņu nodarbina kāda iecere.«Tagad man svarīgi nopelnīt. Varbūt izklausās skarbi, bet vēlos sakārtot savu dzīvi tā, lai pati sev būtu saimniece. Gribu nopirkt dzīvokli vai māju, lai būtu sava vietiņa. Tāpēc apzinos, ka daudz jāstrādā. Ja izdotos divas labas sezonas, varētu atļauties ko citu. Negribu, lai vajadzētu veci, kas mani uztur. Vēlos būt pati par sevi,» stāsta tenisiste un atzīst, ka savu iespējamo mājokli nelūko Latvijā.«Šeit gribu atbraukt ciemos, bet dzīvot – Amerikā, Floridā. Īpaši, ja spēlēju tenisu. Arī tur nekustamajiem īpašumiem ievērojami kritušās cenas. Bet pagaidām to vēl nevaru atļauties, jo vajag naudu dzīvošanai. Amerikā ir mierīgāks dzīvesveids, lielāka brīvība, arī pati esmu diezgan amerikanizējusies, pieradusi pie tās vides. Esmu nonākusi tik tālu, ka ēdu banānu ar zemesriekstu sviestu. Sportam tur vienkārši ir paradīze. Man ir daudz vīziju, kā es dzīvotu Amerikā, bet nav priekšstata, kā es dzīvotu šeit, Latvijā. Arī ar mašīnu tur varu braukt, bet šeit nemāku un esmu bez tiesībām,» smejas Līga.Dzīve «uz čemodāniem»Visīstākais jelgavnieks Līgai esot tētis – treneris Aivars Dekmeijers Viņš šeit arī dzimis. Ģimene jau kopš Līgas bērnības ceļojusi pa pasauli. Tenisā viņa trenējas kopš sešu gadu vecuma. Kad meitenei bija vienpadsmit, ģimene pārcēlās uz dzīvi Vācijā, pēc septiņiem gadiem – uz Luksemburgu. Līga jau bija profesionāle, kad vecāki izšķīrās, un viņa ar tēvu atgriezās Latvijā. «Vecāki šķīrās pirms kādiem septiņiem gadiem, bet joprojām nav tikuši tam pāri – ne viens, ne otrs. Esmu tētim līdzās un redzu, ka viņš mēdz pārdzīvot. Arī ar mammu Viju man ir labas attiecības, kaut gan viņa mēdz atgādināt, ka atkal neesmu aizbraukusi ciemos. Taču parasti man trūkst laika, un, kad vien varu, mammu apciemoju.» Par Latvijā pavadīto laiku Līgai pārsvarā ir gaišas atmiņas, taču dzīve ceļojot viņai patīk.«Vispirms tā ir pieredze. Arī pasaules uztvere veidojas cita. Tikai viss maksā naudu, dzīve ceļā arī nogurdina, un veselībai nav tā labākā. Taču neko nenožēloju,» saka Līga. Viņasprāt, šādam dzīvesveidam nevajadzētu laupīt tuvas attiecības: «Domāju, ja būtu īstais, viņam tas netraucētu. Bet tādi īstie reti gadās. Ja būtu brīvs brīdis, atbrauktu pa taisno no Vimbldonas. Savu dzīvi atbilstoši sakārtotu – varu braukt, varu nebraukt. Tā jau nav, ka būtu tikai projām. Prombūtne netraucētu, ja pašam ir savs darbs, ko darīt. Manuprāt, attālums ir tikai aizbildināšanās, kad negrib attiecības. Vienīgi varbūt ir par maz laika, lai vairāk iepazītu cilvēku.»Jācenšas nesagraut pašai seviŠoreiz apciemojot Jelgavu, Līga WTA reitingā starp aptuveni pusotra tūkstoša profesionālēm bija 73. pozīcijā dubultspēlēs, kas ir augstāk nekā pirms gada, bet vienspēlēs nokritusi astotajā simtniekā.Reitingi tenisā neliecina tik daudz par meistarību, cik par aktivitāti un veiksmēm. Iepriekš uzkrātie punkti ap to pašu laiku pēc gada dzēšas, un sanāk, ka katru gadu jāaizstāv no jauna. Līga stāsta, ka cipari reitinga tabulā liecina par viņas prioritāti – pēdējos gadus tās ir dubultspēles.«Vienspēlēs neesmu nopietni spēlējusi, tāpēc nenoturu tajās agrāk gūtos punktus. Turnīros gadās, ka šie mači sakrīt ar dubultspēlēm. Dubultspēles man ir darbs, vienspēles – atpūta,» stāsta Līga.Šogad viņa dabūjusi cīnīties pret vienspēļu pasaules pirmo raketi dāmām Serenu Viljamsu un viņas māsu Venusu. Zaudēts tika «sausajā». Līga smej: «Viņu priekšā pretinieki paši sevi sagrauj. Māsas ir stipras, bet ne jau tik, lai zaudētu pa nullēm. Kad pirmoreiz pret tādām spēlē, tad nobloķējies. To jutu, jau sākot maču, un domāju, ka pāriniecei Džūlijai Ditijai bija tāpat. Pirmos pāris geimus sāku it kā forši. Pirms tam ar Venusu iesildījāmies, un jutu, ka nemaz tik stipri, kā izskatās, viņas nesit. Tad māsām sanāca pāris «eisu», un viss sāka «iet ciet». Man pat kauns palika. Viņas gan arī pārējos tāpat apspēlēja, un varējām sevi mierināt, ka neesam vienīgās. Īstenībā lielākoties tā arī ir – kas pašam galvā, tas nāk arī ārā.»Patlaban Līga Dekmeijere apceļo Eiropu. Pēc Austrijas turnīra būs spēles Luksemburgā, Stokholmā Zviedrijā, Vācijā, Francijā, pēc tam viņa decembrī dosies uz Ameriku. Plānots braukt arī uz «Australia Open». Līga Dekmeijere Dzimusi 1983. gadā Rīgā Augums 1,71 m, svars 65 kg Profesionāla tenisiste kopš 18 gadu vecuma Spēlē daudzos prestižākajos turnīros – Vimbldonā, «Roland Garros» Francijā, «US Open», «Australia Open» u.c. Starp zālāju, «mālu» (tenisītu) un cieto segumu priekšroku dod «cietajiem» laukumiem. Izmanto «Yonex» raketes: «Treneris savulaik tā izvēlējās, un es pat negribētu tās mainīt. Ja nu vienīgi par labu cenu. Firmas man nestaigā apkārt un nepiedāvājas, savukārt «Yonex» jau trīspadsmit gadu stāvējusi līdzās, tās raketes man patīk. Starp raketēm nav tik milzīgas starpības. Ja kļūsti vajadzīgs kādai firmai, viņi uztaisa tādu modeli, kādu gribi, neatkarīgi no zīmola. Visam pamatā ir tikai nauda.»
