Neesot jau labi skaitīt naudu cita kabatā, taču pēdējā laikā ar to nodarbojamies jo cītīgi. Kamēr valdība pēc vairāku mēnešu diskusijām beidzot vienojusies par vienotas atalgojuma sistēmas ieviešanu ierēdņiem, KNAB, pētot finanšu apriti Latvijas Olimpiskajā komitejā, nācis pie secinājuma, ka darbinieku lielās algas, lai arī nesamērīgi kontrastē pat ar valsts augstākajām amatpersonām noteikto, tiek saņemtas likumīgi. Nav tiesību no sabiedriskās organizācijas LOK vadītājiem ne prasīt ienākumu deklarācijas, ne arī tos iekļaut kādā valsts «vienotajā sistēmā».Vēl vairāk – kā liecina Eiropas čempiones akadēmiskajā airēšanā Dainas Šveicas vakar Latvijas Radio sacītais, mūsu LOK pamanījusies izcelties arī no to organizāciju «sistēmas», kas darbojas pēc Starptautiskās Olimpiskās hartas, jo tā, piemēram, noteic, ka olimpisko komiteju ievēlētie vadītāji drīkst saņemt vien atlīdzību par komandējumiem ar šo kustību saistītu braucienu sakarā. Izrādās, mūsu LOK vadības struktūrā atalgojumu saņem 15 cilvēku, turpretī Igaunijā un Lietuvā iztiek ar astoņiem un pat lielajā Vācijā ar 13 funkcionāriem.Desmit tūkstoši pagājušā gada decembrī un 17 tūkstoši septembrī, kad it kā dalītas prēmijas par sasniegumiem Pekinas olimpiskajās spēlēs, – tādas bijušas daža LOK funkcionāra algas, kamēr Latvijas Skolu sporta federācijas viceprezidents, Jelgavas 1. ģimnāzijas sporta skolotājs Andris Lukss pieticīgi atzīst, ka federācija visā gadā sacensībām reģionos varējusi tērēt vien četrus tūkstošus.Lai arī sponsoru balstīta, LOK tomēr tiek lielā mērā uzturēta no budžeta, olimpiskie centri celti par valsts galvotu (un atmaksātu) kredītu naudu. Tāpēc pamatots ir patlaban arī Valsts kontroles pētītais jautājums, cik lielā mērā likumu nepilnības tiek izmantotas personīgās labklājības vairošanā.
