…latīniski festum candelarum, attīstījusies no seniem pagānu šķīstīšanās svētkiem, kādus jau laikam 5. gadsimtenī izskaidroja arī par Marijas šķīstīšanās svētkiem.
«…latīniski festum candelarum, attīstījusies no seniem pagānu šķīstīšanās svētkiem, kādus jau laikam 5. gadsimtenī izskaidroja arī par Marijas šķīstīšanās svētkiem. No iesākuma abu ticību svētki pastāvēja blakus, kamēr beidzot kristīgā ticība ņēma virsroku. Arī sveces tika lietotas abos svētkos. Sveču lietošanu dievkalpošanā daži zinātnieki jau meklē pie senajiem jūdiem, bet citi domā, ka tikai vēl pie kristīgajiem tā esot cēlusies, sevišķi tumšajos katakombos. Pie katoļiem Svecu dienā notiek sveču svētīšanas ceremonija, bet luterieši ir to svinību atmetuši. Tomēr daudzas senas ierašas un māņi ir uzglabājušies arī luteriešu zemēs. Pie seniem latviešiem ap Svecu dienas laiku nav mums zināmas nekādas svinības, kādēļ savu tipisku Svecu dienas māņu viņiem gan nebūs bijis».
(Pēteris Šmits. «Latviešu tautas ticējumi», IV sēj.)
Pēc katoļu baznīcas tradīcijas Sveču dienu svin 2. februārī. Šo dienu uzskata par Ziemassvētku laika beigām un Kristus dzimšanas dienas svinīgu nobeigumu. Kā minēts Svētajos Rakstos, šajā dienā Jēzus ticis prezentēts Jeruzalemes templī.
